11 daktera Bebriša ieteikumi laimīgākai dzīvei; Vislabākais ir ieteikums #6

Visvaldis Bebrišs prot pārsteigt, sasmīdināt un šokēt. Tver pasauli aumaļām, par visu priecājas un elpo pilnu krūti. Viņš ir sporta ārsts un kineziologs, palīdz cilvēkiem atveseļoties. Darba plānotājs pierakstīts pilns daudzus mēnešus uz priekšu – cilvēki meklē daktera Bebriša palīdzību. Un vēl dakteris raksta pasakas par to, kā dzīvot veselīgi un gudri, raksta portāls la.lv.

Zināt visu par kustību

Esmu trīskārtējs kandidāts – medicīnas zinātņu, pedagoģijas zinātņu un sporta meistara kandidāts vieglatlētikā, jaunībā trenējos desmitcīņā. Pēc vidusskolas beigšanas man bija izvēle – turpināt sportot un mācīties Fizkultūras institūtā vai doties uz Tartu Universitāti, lai studētu sporta medicīnu. Izvēlējos plašāko ceļu, devos uz Tartu. Medicīnā esmu jau 39 gadus.

Bet ar augstskolā gūtajām zināšanām vien nepietiek, arī pēc tam visu laiku esmu mācījies. Skolojies pie pirmajām vijolēm Amerikā, Austrālijā, Vācijā, Šveicē, Krievijā un citviet. Smēlies zināšanas psihoterapijā, bioķīmijā, ginekoloģijā, manuālajā terapijā, kinezioloģijā.

Kinezioloģija ir zinātne par kustībām. Kineziologs diagnosticē un ārstē funkcionālus traucējumus organismā, izmantojot muskuļu testēšanu. Tātad esmu visparastākais kustību dakteris. Taču nereti to saprot pārāk šauri, domā, ka kustība saistīta tikai ar muskuļiem, locītavām vai kauliem. Bet vai tad pārtiku košļāt nav kustība? Leikocīti un eritrocīti arī pārvietojas pa asinsvadiem, savukārt pārtika virzās pa zarnu traktu, tiek sagremota un izvadīta laukā. Es pārzinu miesas, gara un emociju kustības.

Man patīk gan Rietumu, gan Austrumu medicīna, abas salieku kopā, vēl pievienoju nanotehnoloģijas un to, kā strādāja mūsu senči. Ārstēšanā ņemu talkā arī augus. Mana vecmāmiņa izmantoja dažādus ārstniecības augus, piemēram, pie pušuma allaž lika ceļmallapu. Es tos iepazīstu arvien dziļāk. Lietišķā, pielietojamā kinezioloģija man palīdz – varu uzzināt, vai konkrēts augs der šim cilvēkam. Īpašā veidā vaicāju, un ķermenis atbild. Ja der, cilvēks atplaukst, bet, ja nav pieņemams, žokļi, muskuļi nevilšus savelkas.

Sagatavoties priekam

Šodien sāku strādāt jau astoņos no rīta, tagad ir pieci pēcpusdienā. Tātad jums bija jāierauga noguris, sašļucis dakteris. Bet, re, esmu enerģisks, spēka pilns, priecīgs – kāds no rīta, tāds pats vakarā! Vaicājat, kur Bebrišs ņem enerģiju? Nekāda noslēpuma nav. Ja visu dari ar prieku – griez krūmus, ārstē cilvēkus vai taisi putnu būrīti, esi gandarīts par paveikto. Tas dod spēku.

Lūk, divi varianti. Cilvēks grasās pļaut zāli, bet izkapti nav laikus uzasinājis. No rīta viņš pieceļas tikai desmitos, kad rasa jau nokritusi. Pļauj un lamājas – atkal izkapts neņem, vēl tas laiks tik draņķīgs… Nekāds labais darbs neizdodas. Ja šādi pastrādā kaut vai pusstundu, viss spēks jau izsīcis. Otrs variants – Bebrišs jau vakarā izkapina izkapti, sagatavo, lai tā asa jo asa, tad uzliek pulksteni, lai modina četros no rīta. Ceļas un iet strādāt – ir rasa, izkapts asi kož, darba apstākļi tuvu ideālam. Tad ir prieks, pozitīvas emocijas par padarīto un nekāda noguruma.

Tātad svarīgi, cik labi esi sagatavojies darbam. Ja man ir zināšanas, prasmes un iemaņas, protu cilvēkam palīdzēt, varu strādāt ar prieku. Tad arī spēka nepietrūkst. Lūk, cik vienkārši!

Uzdot svarīgus mājasdarbus

Saviem klientiem sniedzu zināšanas un prasmes, pārliecinu par to lietderību, piemēram, iemācu, kā veidot ieradumu vingrot, lai pie ārsta nevajadzētu atgriezties. Iesaku, kā pareizi vingrot, dzīvot, ēst, sevi sakārtot. Esmu pedagoģijas maģistrs, tāpēc varu nodarboties arī ar audzināšanu.

Taču dodu uzdevumus, kas katram būtu pa spēkam: elpot ar prieku, berzēt ausis un plaukstas, rītos un vakaros notīrīt mēles virsmu, staigāt basām kājām vismaz piecas minūtes dienā. Bet nereti cilvēks negrib veikt pat tik vienkāršus uzdevumus. Ja pats neiesaistās, rezultāts būs niecīgs.

Lasi arī: Toms Bricis izsaka pirmās laika prognozes par to, kāda būs ziema

Pajokot maigi un skarbi

Es bieži dzenu jokus, runāju ar humoru. Taču nedrīkstu ar visiem vienādi jokot, jo katram ir sava uztvere. Vienu atliek tikai uzrunāt pārnopietnā daktera balsī – iesim uz kabinetu!- –, un viņš jau sāk smieties. Cits atnāk sabozies, un nīgrums nemazinās. Es tomēr tik ilgi ar viņu strādāju, kamēr vismaz uzsmaida. Varu būt arī skarbs. Itin bieži braukāju, lasot lekcijas. Reizēm kāds uzdod pārspīlēti provocējošus jautājumus, grib paspīdēt, ka ir ļoti gudrs. Taču tas traucē citiem klausīties, jo pārējiem mans stāstījums interesē. Tad es gudrinieku mīļi apvainoju. Pasaku tā, ka mutes brūķētājam nākas mukt laukā no zāles. Jūs tagad sapratāt, kāds es razbainieks?

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk