Dzīvesstils

Diemžēl necienīgi mantinieki nav tikai seriālu scenāristu fantāzija – tādi cilvēki sastopami arī īstajā dzīvē. Cilvēkiem parasti ir dabiska vēlme rūpēties par saviem tuvākajiem, īpaši par vecākiem un bērniem, taču ne vienmēr viss notiek tā, kā būtu pareizi.

Gribu pastāstīt stāstu par to, kā dzīve mainās, ja sieviete pārāk paļaujas uz vīrieti un nespēj būt patstāvīga savās izvēlēs.

Ar savu sievu esmu pazīstams kopš skolas laikiem — mācījāmies vienā klasē no piektās līdz pēdējai, un izlaiduma vakarā es pat viņai atzinos mīlestībā, taču toreiz viņa man neatbildēja ar to pašu.

Kopš bērnības atceros — laukos gandrīz pie katras mājas bija koka laipa no vienkāršiem dēļiem. Nekā sarežģīta, bet stāvēja gadu desmitiem, neprasot ne remontu, ne maiņu. Toreiz taču neviens nezināja par aizsarglīdzekļiem, lakām vai “nano” pārklājumiem — visu darīja vienkārši, ar pacietību un prasmēm, kas nāca no iepriekšējām paaudzēm.

Nesen mēs devāmies atvaļinājumā četratā: es ar savu vīru Robertu un viņa draugs Andris ar savu jauno draudzeni.

Kad vīrs mani pameta, paņēma visus mūsu iekrājumus un pazuda, es paliku viena īrētā dzīvoklī Dobelē ar sešus mēnešus vecu meitiņu. Kad to uzzināja vīramāte, viņa negaidīti atbrauca pie manis. Es biju pārliecināta, ka viņa ieradusies tikai pārmīt kādu vārdu vai pārmetumu, taču viņa tikai stingri noteica: — Sakravā mantas un nāc dzīvot pie manis kopā ar mazuli. Sākumā es mēģināju atteikties — man bija ļoti neērti. Mūsu attiecības ar vīramāti jau vairākus gadus nebija…