Kristīne pabeidza maksātnespējas procesu un “tika” pie 10 000 eiro liela parāda- pieredzes stāsts

Ikvienam, kuram maksātnespējas procesā izdevies, pilnībā izpārdodot savus īpašumus, dzēst savas parādsaistības pret kreditoriem, jārēķinās ar jaunu, tūkstošos mērāmu, parādu pret valsti, portālam “LA.lv” pastāstīja zvērināts advokāts Alberts Vaģelis.

No nodokļu parāda var būt pasargāts tikai tas, kurš savas saistības pret kreditoriem dzēš daļēji, bet daļa parāda tam tiek atlaista.

Ja saistības dzēstas 100 procentu apmērā, nodokļu uzrēķins ir neizbēgams – arī gadījumā, ja, maksātnespējas procesā, pārdodot īpašumus, visi līdzekļi aizgājuši kreditoru prasību segšanai un pašam parādniekam pāri nav palicis nekas.

Un tas tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzīst tikai nodokļu likumus, kurus turklāt vēl traktē atbilstoši savām vajadzībām, absolūti ignorējot citus likumus.

Var teikt, ka VID amatpersonas rīkojas teju ar represīvām metodēm, spiežot cilvēku ātrāk atzīt savu vainu darījuma nedeklarēšanā, aizmirstot brīdināt, ka ikvienam ir tiesības uz juridisko palīdzību.

“Ar savu bezdarbību Finanšu un Tieslietu ministrijas atbalsta VID represīvās metodes un pierāda – Latvijā visvainīgākais ir tas, kurš centies būt godprātīgs,” atzīst A. Vaģelis.

Ikviens ir bezspēcīgs cīņā ar valsti

Ikvienu parādnieku, kurš maksātnespējas procesā vēlas saviem atsavināmiem īpašumiem atrast labākos pircējus un atsavināt tos par augstāko cenu, advokāts aicina nesteigties.

Var gadīties, ka, nokārtojot savas parādsaistības pret kreditoriem, parādnieks iedzīvojas desmitos tūkstošu vērtos jaunos parādos pret valsti.

“VID absolūtā varas apziņa un kategoriskā atteikšanās izvērtēt pieņemto lēmumu atbilstību likuma garam un likumā rakstītajam, ko sekmē Finanšu un Tieslietu ministrijas atteikšanās atzīt problēmas esamību, spiež bez vainas vainīgajam meklēt glābiņu ilgstošā un dārgā tiesvedībā vai arī mēģināt vēlreiz iet maksātnespējas ceļu, kas nozīmētu atkāpšanos no likumā paredzētās taisnības un pakļaušanos VID represīvajām metodēm.”

Pēc A. Vaģeļa teiktā, tas ir absolūti nepareizi, ka parādnieku mudina nevis būt atbildīgam pret saviem kreditoriem un izpildīt likumā noteikto – meklēt iespēju pārdot savus īpašumus par iespējami augstāku cenu, lai pēc iespējas lielākā apmērā segtu kreditoru prasījumus, bet gluži pretēji – darīt tā, lai parādi tiek segti tikai daļēji un rezultātā – procedūras beigās vienkārši dzēsti.

VID ar savu rīcību, bet Finanšu un Tieslietu ministrija ar savu bezdarbību kropļo cilvēku paļaušanos uz likumību un centienus būt godprātīgiem, izpildot uzņemtās saistības.

“Esošajos apstākļos ir skaidrs – jo pilnīgāk tiks segts parāds, jo lielāka ir varbūtība, ka būs jauns parāds no valsts puses. Arī apstākļos, ja, atdodot parādus, pašam no īpašumu notirgošanas pāri nekas nav palicis,” sašutis ir advokāts.

Viņš atzīst, ka katras personas tiesības un pienākumus regulē likumi un noteikumi, taču ne vienmēr situācija ir viennozīmīga un skatāma tikai viena konkrēta likuma ietvaros – gana bieži ir gadījumi, kad lēmumu, ko paredz viens likums, atceļ cits – prioritārāks.

 

Turklāt atklātām pretrunām dažādos likumos vajadzētu būt par iemeslu likumu grozījumu rosināšanai, taču Latvijā valsts augstākās iestādes labprātāk izvēlas pretrunas neredzēt.

Turklāt ikviens ir bezspēcīgs cīņā ar valsts institūcijām brīdī, kad vienu likumā rakstītu vārdu tās traktē tikai atbilstoši savām interesēm.

Likumdevējam un valsts izpildvarai vajadzētu būt ieinteresētai novērst pretrunas likumos, gādāt, lai valstī pastāvētu tiesiskās paļāvības princips un cilvēki, kas godprātīgi pilda savas saistības, nekļūtu par likumdevēja pieļauto nepilnību upuri, uzsver advokāts.

Tā vietā Latvijā valsts augstākās institūcijas un ministrijas pauž absolūtu neieinteresētību nepilnību novēršanā un uz jautājumiem par to

“Taču kā vēl, ja ne Finanšu ministrijas kompetencē varētu būt jautājums par nodokļu likumu piemērošanu un Valsts ieņēmumu dienesta darbu?” sašutis ir advokāts Alberts Vaģelis.

Kristīnes gadījums

Advokāts nepilnības starp likumā “Par iedzīvotāja ienākuma nodokli” rakstīto un Maksātnespējas likumā pausto piefiksējis, cenšoties aizstāvēt savu klienti Kristīni, kura gādājot par to, lai lietas publiskošanas dēļ bērniem netiktu nodarīts papildus morālais kaitējums, pašreiz nevēlas publiskot savu pilno vārdu.

Viņa ir viena no retajām personām Latvijā, kura maksātnespējas procesu pabeidza, 100% apmērā dzēšot savas saistības pret kreditoriem, taču tā vietā, lai atsāktu “jaunu dzīvi”, pēc procesa uzzināja par jaunu, 10 tūkstošus eiro lielu parādu pret valsti, kuru ir uzrēķinājis VID.

2006. gadā Kristīne piekrita draudzenes lūgumam kļūt par līdzaizņēmēju hipotekārajā kredītā, kuru īpašuma iegādei noformēja draudzene.

Pēc septiņiem gadiem, mainoties finanšu situācijai, draudzene nespēja turpināt hipotekārā kredīta atmaksu, tāpēc 2014. gadā viņai tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, bet 2015. gadā tiesa pasludināja arī Kristīnes maksātnespējas procesu.

Atbilstoši Maksātnespējas procesa regulējumam, maksātnespējas procesa ietvaros izsolē tika pārdots īpašums, kura iegādei bija ņemts kredīts.

Izsolē pārdodot īpašumu, ko draudzene bija ņēmusi kredītā, netika segta paņemtā kredīta summa, tādēļ saistību dzēšanai pret banku, maksātnespējas procesa ietvaros, izsolē bija paredzēts realizēt arī Kristīnei piederošos īpašumus.

To vidū bija arī Kristīnei matojumā atstātais tēva nekustamais īpašums, kā arī dzīvoklis, kurā viņa mitinājās kopā ar diviem mazgadīgiem bērniem.

Apzinoties, ka Latvijā izsolēs bieži vien īpašumi netiek pārdoti atbilstoši tirgus vērtībai, Kristīne, ar sava maksātnespējas administratora piekrišanu un atbilstoši likumam, aktīvi iesaistījās pārdošanas procesā.

Lasi arī: Noskaidrots, cik liela naudas summa patiesībā izmaksāta Maligina atraitnei; Solītos 8 miljonus viņa nav saņēmusi

Rezultātā viņai izdevās atrast pircēju, kurš tēva mantojumā atstāto īpašumu iegādājās par summu, kas pilnā mērā ļāva segt visu kreditoru prasīto summu – 87659,51 eiro apmērā.

“Latvijā šis ir viens no dažiem gadījumiem, kad maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka persona 100% apmērā ir norēķinājusies ar kreditoriem, tāpēc 2018. gada aprīlī ar tiesas lēmumu Kristīnes maksātnespējas process tika izbeigts,” situāciju ieskicē advokāts.

Viņš uzsver, ka Kristīne, lai arī nebija galvenā kredīta ņēmēja, tomēr nodrošināja visu kreditoru prasījumu segšanu.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru