No budistu mūķenes un celibāta līdz dejotājai fetiša klubā un iepēršanai ar ādas pātagām: šī sieviete stāsta, kā pie tā nonāca

Šī sieviete, kura dēvējas par Damčo, pavadīja desmit gadu kā budistu mūķene un kādu dienu vienkārši nolēma kļūt par fetiša dejotāju.

Damčo, kuras īstais vārds ir Mišela Daisone, Francijas klosterī strādāja garas dienas. Viņa pat pieņēma zvērestu neēst pēc dienasvidus. Tiem daudzajiem, kuri vispār neēd līdz dienasvidum, šī varētu likties diezgan grūta apņemšanās.

Pateicoties ceļojumam uz Indiju, kurā viņa devās, Damčo saprata, ka mūķenes dzīve viņu nomoka. Viņa nolēma, ka vairs nevēlas dzīvot tādu dzīvi un iegādājās biļeti uz Londonu, kur satika dizaineri, kurš veidoja lateksa apģērbu. Ticiet vai ne, bet Damčo saskatīja saikni starp tērpiem, kurus viņa valkāja kā mūķene un tiem, kuri paredzēti fetiša kopienai. Drīz pēc tam viņa kopā ar draudzeni ietērpās lateksā un devās uz klubu, kurā cilvēki tiek sasieti un pērti, jo, ziniet, ir ļaudis, kam patīk tādas lietas.

Damčo tas sagādāja mierinājumu. Pēc ilgiem gadiem, kuru laikā viņa lika savam ķermenim ciest garas darba stundas, pieticīgu uzturu un celibātu, Damčo beidzot varēja ļaut sev vaļu.

“Šī vieta tik tiešām ir balstīta kopienā,” Damčo stāsta. “Es tur jūtos daudz drošāk nekā ieejot parastā bārā.”

Lasi vēl: Sieviete 28 GADUS izliekas par aklu – pat savai ģimenei! Tagad viņa beidzot atklāj, kāpēc tā darīja

Damčo arī no jauna atklāja kaislību, kas viņa piemita jau pirms kļūšanas par mūķeni – mākslu. Šobrīd viņai patīk izpaust savu fetišisko pusi mākslā, un viens no šiem izpausmes veidiem sevī iekļauj “šķidra lateksa sajaukšanu ar menstruālajām asinīm” un šī mikšļa izmantošanu mākslas radīšanai.

Ko lai saka – katram savs.

Avots: craveonline.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment