Patiess stāsts: es apēdu savu dvīņumāsu

Minami Funakoši ir pēdējā kursa studente Jēlas Universitātē. Pēc studiju pabeigšanas viņa strādās žurnālistikas jomā. Viņa stāsta:

“Medicīnas ieraksti, kas veikti par mani agrā jaunībā, ir saglabāti 20 lappušu lielā pases izmēra piezīmju grāmatiņā, kurā visi ieraksti ir tik pat veci kā es pati. Parasti šajā “mātes-bērna žurnālā” tiek minēta vien dzimšanas vieta, bērna svars piedzimšanas brīdī, kādas potes saņemtas mazotnē utml.

Pirmajās lapaspusēs aprakstīta pamatinformācija. Dzimšanas laiks un datums: 5.00, 1992. gada 11. jūnijs. Dzimšanas vieta: Ašikaga, Japāna. Svars: 2980 g. Garums: 52 cm. Dzemdību norise: Normāla. Tam seko potēšanas dati. Mamma skaidro, ka papildus potēm pret stingumkrampjiem, difteriju un poliomielītu es saņēmu arī vakcināciju pret japāņu encefalītu, bet šos datus nav iespējams pārbaudīt. Mans “mātes-bērna žurnāls” ir pazudis. Bet kopā ar to ir pazudis kas vēl svarīgāks – tas, ko mana māte tajā ievīstīja.

Es esmu piedzimusi Dvīņu zīmē. Varbūt tieši tādēļ mani tik ļoti interesē dvīņu fenomens. Esmu vairākkārt noskatījusies filmas, kurās galveno lomu atveidotāji ir dvīņi. Lasot “Hariju Poteru” mani mīļākie varoņi bija Freds un Džordžs Vīzliji. Cik vien ilgi sevi atceros, vienmēr esmu vēlējusies, lai man būtu dvīnis. Tādas domas piemeklējušas ikvienu bērnu, bet es biju ar to apsēsta. Katru gadu 11. jūnijā es vecākiem lūdzu sagādāt man dvīņumāsu, bet tās vietā es katru gadu saņēmu Bārbiju. Kad biju 12 gadus veca, es labi apzinājos, ka man nekad nebūs dvīņumāsas, par spīti tam, es kvēli vēlējos, lai man tāda būtu, tad es ar viņu kopā varētu rotaļāties un viņa mani apskautu, kad es pakrītot nobrāztu ceļus.

Lasi vēl: Vecāki bija šokā, ieraugot, ko viņu divgadīgie dvīņi dara naktī (+ VIDEO)

2004. gada 11. jūnijs bija sutīga vasaras diena – tāda diena, kas jāpavada peldkostīmā, tik un tā jūtoties līdz ausīm slapjai. Es uz savas dzimšanas dienas svinībām uzaicināju pāris draugus, kad nopūtu visas 12 uz kūkas esošās svecītes, bērni sauca: “Ievēlies vēlēšanos!”

Es kliedzu pretī: “Es gribu dvīņumāsu!” Mamma smējās un tad pastāstīja ko prātam neaptveramu.

Lai lasītu turpinājumu, šķir nākamo lapu!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment