Sadistiska māte mērdēja badā un nežēlīgi izturējās pret trim meitenēm – vienai pat liekot dzert no tualetes poda.
Karolīna Šārpa (65) sešas nedēļas nav ļāvusi bērniem mazgāties, kā arī izturējās pret tiem kā pret vergiem, šāda informācija izskanējusi tiesas noklausīšanās laikā.
Mazajām meitenēm pārdzīvotais bijis īsts bērnības murgs, viņas bija tik izbadējušās, ka cēlās naktī, lai nozagtu ēdienu.
Šārpa atzinusies, ka vardarbīgi izturējusies pret bērniem no 1975. gada jūnija līdz 1991. gada jūnijam, un viņai par to piespriests divus gadus ilgs cietumsods. Prokurors Gordons Steibls tiesas laikā paskaidroja, ka Šārpa ir vienas meitenes māte, bet pārējām viņa ir pamāte. Divu meiteņu īstā māte nomirusi 1973. gadā.
Bērnu tiesību pārkāpumi varasiestāžu redzeslokā nonākuši 2015. gada martā, kad viena no meitenēm sazinājusies ar policiju.
Tagad visas trīs meitenes ir atklāti ir izstāstījušas par to, ko pieredzēja savā murgainajā bērnībā. Nav iespējams saprast, kā un kāpēc šī sieviete tā spējusi un gribējusi rīkoties.
Lasi vēl: Šī sieviete tika publiski spīdzināta 10 stundas, un tu to pat atbalstīsi!
Lai lasītu tālāk, kāda bija meiteņu dzīve un kas ar viņām notiks tagad, šķir nākamo lapu!
Apnicis uz visu ekonomēt? Ir apnicis vienmēr atteikt sevi palutināt ar kaut ko? Paplašiniet sava maciņa apvāršņus! Gan domas, gan vārdi materializējas. Visums dodas jums palīgā, jo turpmāk nauda straujiem tempiem ieplūdīs jūsu maciņā. Varēsiet palutināt savu bērnu ar jaunu rotaļlietu, vīru ar jaunu kaklasaiti, bet pati doties uz salonu iegūt sen kāroto frizūru. Šī metode tiešām strādā! Nosūtiet savas domas Visumam!
Ir skaidrs, ka strādājot 8-17 algotu darbu neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai – samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, samaksāt par studijām savam bērnam. Tu vari? Ko tu darītu, ja vinnētu 50 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam?
Arī man bērnībā nācās pārciest daudz ko no augstāk aprakstītā.Diemžēl mana bērnība pagāja PSRS,kad par tādām lietām klusēja un tagad ir iestājies noilgums.Labprāt iesūdzētu to mātīti,kura mani terorizēja.Mani neapturētu tas,ka viņa mani ir laidusi pasaulē.
Kas tās par meitenēm, ja tām divām māte nomirusi 1973.gadā, tad tagad viņām jau vismaz 45 vai vairāk! Ko ceļ tik murgainas lietas no pagātnes? Vai tiešām vairs nav ko rakstīt?