Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
ja biezajam pietrūkst 10 000 eu jauna auto iegādei,tad tā ir viņa paša problēma.Taču ,ja pensionāram pietrūkst 14 .centu zupai ,tad tā ir pamatīga visas valsts un iedzīvotāju problēma…Vispirms vajag valstī valstiskumu ..taču tagad ir otrādi–uz valsts budžeta un eirofondu finansēm parazitē valsts vadītāji un ierēdņi.Bet tagad ,kad pie varas ASV būs Tramps—haļavai beigas.
Un tu domā, Tramps izdzenās mūsu parazītus?
Ak dievs tas ir viss skumji loti,
Bet man kaut ka neticas ka ta ir taisniba!!!
sitas jau bija pagasgad