Vēdera aizcietējums! Ko darīt? Trīs dažādu specialitāšu ārsti iesaka ko darīt

Gastroenteroloģe: nedarīt pāri zarnām

Tā sauktā civilizācijas kaite – aizcietējums – ne tikai sagādā nepatīkamas sajūtas, bet arī rada citas problēmas, piemēram, taisnās zarnas gļotādas plīsumus vai noslīdējumus un hemoroīdus, tādēļ labāk no tā izvairīties. Par šo vainu nereti kautrējamies runāt, taču kā citādi noskaidrot problēmas iemeslu un uzzināt, kā aizcietējumu ārstē?

Daudzi, it īpaši jaunas sievietes, nereti sāk uztraukties jau tad, ja vēders nav izgājis reizi dienā. Taču, ja ir pagarinātas zarnas vai tās nav īpaši kustīgas kopš dzimšanas, tas nemaz tik bieži nevar notikt. Ja zarnu darbība ir aktīvāka, normāla ir vēdera izeja arī divreiz dienā. Ir jāraizējas, ja tas notiek retāk nekā trīs reizes nedēļā, turklāt ar lielu piepūli un grūtībām. Aizcietējuma iemesls var būt gan kūtra zarnu darbība, gan traucēta to satura izvadīšana vāju iegurņa un starpenes muskuļu dēļ, atzīst gastroenteroloģe, gastroenteroloģe gremošanas slimību centrā Gastro Ilze Kikuste.

Normāla vēdera izeja balstās uz trim vaļiem – kustībām, šķidruma un šķiedrvielu uzņemšanu. Ja neesam fiziski aktīvi, arī zarnas ir slinkas. Vēders kļūst kūtrs, ja cilvēks ēd daudz balto, rafinēto miltu izstrādājumu, sausmaizītes un rīsus, ēdienu ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu. Nevēlamo produktu sarakstā ir arī banāni.

“Nereti pacientiem maldīgi šķiet, ka viņi daudz dzer, aizmirstot, ka organismam nepieciešamajā tilpumā nav ieskaitāma kafija, melnā un zaļā tēja, kā arī kola, kas veicina šķidruma izvadi un līdz ar to kūtru vēdera izeju,” novērojusi ārste. Aizcietējums mēdz būt dažādos dzīves periodos. Bērniem nereti nav nobrieduši zarnu nervu gali vai arī ir psiholoģiskas problēmas, piemēram, nav izstrādājies reflekss sēdēt uz podiņa. Nereti šī kaite piemeklē grūtnieces, jo gan palielinātā dzemde, gan mainītais hormonālais fons veicina aizcietējuma rašanos. Veciem cilvēkiem zarnas kļūst kūtrākas, jo mazinās slāpju sajūta, tādēļ viņi mazāk dzer.

Dažkārt sastrēgumu rada medikamenti, piemēram, daži antidepresanti, nomierinoši līdzekļi, zāles, ko izmanto pret augstu asinsspiedienu, sirds, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas ārstēšanai, kalcija un dzelzs preparāti. Parasti ir iespējams izraudzīties citas zāles, kas neietekmē vēdera darbību.

Aizcietējums mēdz gadīties ceļojumos, kad mainās dienas režīms un uzturs, kā arī tiek uzņemts mazāk šķidruma nekā parasti.

Sastrēgumu vēderā var izraisīt neiroloģiskas, iekšējo sekrēcijas dziedzeru un muskuļu saslimšanas. Piemēram, ja vairogdziedzeris darbojas gausi, nestrādā arī gremošanas trakts, jo tā izdalītie hormoni ietekmē visa organisma darbību. Savukārt cukura diabēta slimniekiem aizcietējums mēdz būt sakarā ar nervu galu jušanas traucējumiem un vispārējām pārmaiņām organismā. Arī neiroloģisku slimību gadījumā, piemēram, pēc insulta, zarnu trakts nesaņem impulsus, kas liek zarnām normāli darboties.

Tā sauktais kairinātu zarnu sindroms var izpausties gan ar aizcietējumu, gan šķidru, gan arī mainīgu vēdera izeju.

Vispirms jānoskaidro, kāpēc aizcietējums radies, nevis jācenšas to novērst ar zālēm. Vairāk kustoties, dažādojot uzturu, uzņemot pietiekami daudz šķidruma, medikamenti visbiežāk nav nepieciešami.

 

Vēdera aizcietējums IETEIKUMI:

* Ēst tik daudz, pārsvarā šķiedrvielām bagātus produktus, lai zarnās būtu pietiekams satura apjoms, kas tās no iekšpuses masētu un iestieptu sieniņu receptorus, tādējādi veicinot zarnu darbību.

* Uzturu uzņemt mazākām porcijām un biežāk, lai regulāri noslogotu zarnu traktu un pietiekamā daudzumā izdalītos žults un gremošanas fermenti.

* Rūpēties, lai zarnās dienas laikā nokļūtu 25–38 grami šķiedrvielu, kas veicinās to pildījumu, aizturēs ūdens uzsūkšanos organismā un to satura pārvietošanos. Tas nozīmē, ka uzturā bagātīgi jāiekļauj kviešu klijas, linsēklas, plūmes, pilngraudu maize, dārzeņi un augļi ar visu mizu, skābas ogas, rieksti un pākšaugi. Klijas ieteicams lietot pa 1–3 ēdamkarotēm, iemaisot glāzē ūdens vai jogurta, lai uzbriestu. Šķiedrvielas, kas zarnās uzbriest un masē to sieniņas, veicina to iztukšošanos, taču nereti izraisa vēdera pūšanos. Lai no tā izvairītos, jāēd termiski apstrādāti augļi un dārzeņi. Pret šo nepatīkamo parādību var palīdzēt ķimeņu sēklas vai piparmētru tēja.

* Vēlams šķidrs uzturs, lai zarnām netrūktu ūdens. Vēdera izeju veicinās ēdamkarote olīveļļas no rīta tukšā dūšā, jo stimulēs žults sekrēciju un barības pārvietošanos zarnās.

* Aptuveni stundu dienā atvēlēt mērenai fiziskai slodzei, piemēram, pastaigai, jo tādējādi tiks masētas zarnu sieniņas.

* Lai barības masa viegli virzītos pa zarnām, jāuzņem līdz diviem litriem šķidruma dienā, ja vien nav sirds vai nieru mazspējas un ārsts šajā ziņā nav noteicis ierobežojumus.

* No vēdera izeju rosinošiem līdzekļiem var izvēlēties laktulozi, kas atvieglo šo procesu, saistot ūdeni zarnās. To var izmantot arī bērni un grūtnieces, taču šis preparāts daudziem diemžēl veicina vēdera uzpūšanos. Ilgstoši pieļaujams lietot arī šķiedrvielas saturošus augu vai sintētiskus medikamentus, kas zarnās uzbriest, tādējādi tās piepildot un iztukšojot. Preparātus ieņem brokastīs, uzdzerot glāzi ūdens. Kad vēders atsāk strādāt, lieto katru otro trešo dienu, līdz pārstāj.

* Stimulējošus preparātus, kas satur, piemēram, sennu, nav ieteicams dzert ilgāk par 1–2 nedēļām. Pie tiem pierod, tāpēc, iedarbībai mazinoties, mīkstinātāja devu nākas palielināt. Zarnās rodas pārmaiņas, un, piemēram, endoskopijā var redzēt, ka gļotādā radušies brūni pigmenti.

* Vēdera izeju veicinošus līdzekļus nedrīkst lietot, ja aizcietējumu pavada slikta dūša, vemšana un stipras sāpes vēderā, jo tas var liecināt par zarnu sašaurinājumu.

* Klizma pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, kad nav citu iespēju panākt vēdera izeju, jo procedūra atvieglos tikai īsu laiku. Turklāt, veicot to neprasmīgi, iespējams ievainot taisnās zarnas gļotādu.

 

Bagātīgākie šķiedrvielu avoti (100 gramos produkta)

Klijas līdz 40

Sēklas 27

Pilngraudu rudzu milti 15,4

Popkorns 11–15

Rieksti 10,8–12

Pupas, lēcas 7,7 –11

Pilngraudu kviešu milti 11,2

 

Lasi arī: Šis gardais ābolu–auzu pārslu smūtijs dedzina tauciņus un sniedz enerģiju

 

Ājurvēdas ārste: jāsāk ar nervu sistēmas sakārtošanu

Ājurvēdā aizcietējumu uzskata par vātas jeb vēja līdzsvara zudumu organismā. Parasti tas rodas trauksmes un miega traucējumu dēļ, un, lai šo problēmu novērstu, vispirms jāgādā nevis par vēdera tīrīšanu, bet gan jānomierina nervu sistēma.

Ājurvēdā cilvēka mūža gājumu iedala vātas, pitas un kaphas periodos. No 55 līdz 70 gadiem iestājas vātas posms, tāpēc vecumdienās vēdera aizcietējums kļūst vēl aktuālāks nekā agrāk.

Jo izteiktāks vātas disbalanss, jo vairāk problēmu ar lielajām darīšanām. Atšķirībā no tradicionālās medicīnas, kurā ir pielaidīgāka nostāja, ājurvēdā uzskata, ka tai vajadzētu būt katru dienu no rīta pirms brokastīm, uzsver ģimenes ārste, ājurvēdas metodes konsultante ārstu praksē Aparmita plus Ilona Ābele-Šrenka.

Aizcietējumu mēdz pavadīt vēdera pūšanās un gāzu veidošanās. Ja tas notiek ilgstoši, organismā izplatās toksīni, izraisot nespēku, sliktu dūšu un pat dažādas slimības.

Ja ir aizcietējumi, mainās ādas izskats, piemēram, rodas pumpas, bojājas mati un nagi.

Lai novērstu vātas līdzsvara zudumu, svarīgs ir ēšanas režīms, taču parasti vātas tipa cilvēki atrod simt un vienu iemeslu, kāpēc to nav iespējams ievērot. Viņi arī negribīgi uzņem šķidrumu, taču, ja kaut vai mēnesi izdodas ievērot veselīgu dzīvesveidu, vēdera izeja uzlabojas. Šos cilvēkus nevar padarīt lēnīgus, bet var panākt mierīgāku apkārtējā uztveri. Tad organismu mazāk ietekmēs apkārt notiekošais un uztura režīma pārkāpumi.

 

Vēdera aizcietējums IETEIKUMI:

* Ēst noteiktā laikā četrreiz dienā siltu, termiski apstrādātu maltīti.

* Katru rītu sākt ar tualetes apmeklējumu, mierīgi pasēžot un aprunājoties ar vēderu.

* Neatkarīgi no gadalaika ik dienu izdzert 2–2,5 litrus par istabas temperatūru siltāku ūdeni, kas nomierinās gan nervu sistēmu, gan veicinās gremošanu.

* Vēdera izeju var veicināt trīs ājurvēdas augu kombinācija – trifala. Regulāri lieto divas tējkarotes pulvera, ko izšķīdina pusglāzē ūdens, vai divas kapsulas pirms miega, taču vienlaikus jāievēro citi ārsta ieteikumi.

 

* Pret aizcietējumu ik rītu apēst tējkaroti gī sviesta, uzdzerot siltu ūdeni. To vēlams gatavot pilnmēnesī visam mēnesim. Katliņā, viegli maisot, 30–40 minūtes karsē 250 gramu sviesta. Nosēdumus nenokāš un putas nenoņem. Kad vidusslānis kļūst dzintaraini caurspīdīgs, beidz sildīt un nostādina aptuveni 20 minūtes. (Ja redzamas peldošas pārslas, sviestam ir slikta kvalitāte un to nav vēlams lietot.) Pēc tam izkāš caur 4–5 kārtās salocītu marli, bet tajā palikušos nosēdumus neizmanto. Sviestam jābūt bez sāls un citām piedevām. Gī sviests nav jāglabā ledusskapī, jo tas nebojājas.

Lasi arī: Šis gardais ābolu–auzu pārslu smūtijs dedzina tauciņus un sniedz enerģiju

* Žāvētus augļus vismaz nakti izmērcēt, pretējā gadījumā tie var veicināt aizcietējumu.

* Izvairīties no savelkošiem un sausējošiem produktiem, kādi ir, piemēram, hurma, granātāboli, griķi, lēcas, pupas, sēnes, baklažāni, kukurūza, dzērvenes. Nevajadzētu dzert gāzētos dzērienus.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment