11 daktera Bebriša ieteikumi laimīgākai dzīvei; Vislabākais ir ieteikums #6

 

Ieskatīties aiz robežas

Esmu dzimis Dobelē, uzaudzis Džūkstes pusē. No pirmās līdz ceturtajai klasei mācījos Lancenieku pamatskolā. Pirmais šīs skolas direktors XIX gadsimta beigās bija rakstnieks, pasaku un teiku krājējs un pētnieks Ansis Lerhis-Puškaitis, viņu dēvē arī par latviešu pasaku tēvu. Bērnībā es izdevniecībai sagādāju pasaku grāmatu, ko Lerhis-Puškaitis bija turējis rokās. To dabūju no 96 gadus vecas tantiņas, kurai to bija dāvājis pats rakstnieks. Es, būdams puika, pionieris, aizgāju pie tantiņas un izlūdzos. Izdevēji solīja, ka jaunizdotajā grāmatā būs ierakstīts mans uzvārds, bet viņi mani apmānīja. Toreiz to ļoti pārdzīvoju. Varbūt tāpēc izdevu Visvalda Bebriša pasakas. Tās tikai ir rakstītas pasaku formā, bet patiesībā vēsta, kā novērst spriedzi sevī un justies labi. Man iznākušas jau četras grāmatas, visām daudz lasītāju.

Kad mācījos skolā, nebiju teicamnieks. Esmu pret teicamniekiem. Ja grib tāds būt, visu laiku jādzīvo spriedzē. Es mācījos ļoti labi, bet ne pārspīlētā apzinībā.

Pamatskolā mums bija apvienotās klases. Ātri izmācījos savu vielu un klausījos, ko skolotāja stāsta lielās klases skolēniem. Tāpēc man vienmēr deva risināt cietos riekstus. Es ātri atrisināju un turpināju klausīties. Man visu dzīvi paticis meklēt un meklēt, ieskatīties aiz robežām.

Padarīt visu skaisti

Nesen griezu dzīvžogu ap savu māju Jelgavā. Koki bija tā izauguši, ka sāka skrāpēt mašīnai sānus. Ar lāzeru visu nomērīju, novilku šņorīti, lai taisna līnija. Tad skaisti nozāģēju ar asu zāģi, labu instrumentu. Bija saulains laiks, prieks strādāt. Kad visu pabeidzu, savācu gružus. Tīrs pagalms, dzīvžogs nofrizēts. Atkal prieks. Es atrodu prieku it visur. Dārzā daru tikai vīrieša darbus. Sieviešu darbs ir stādīt, ravēt, kopt, bet mans – sagatavot augsni, nopļaut, sagrābt, uzrakt. Arī mājās padaru daļu smagāko darbu. Tas tādēļ, lai sieviete nav tik nogurusi, lai vakarā abi kopā varam papriecāties.

Komandēt savus orgānus

Kad pamostos, domās mazliet parunājos ar savu organismu, dodu impulsu, lai aknas, nieres strādā, lai prāts možs. Mobilizēju spēkus kā sportists pirms sacensībām. Man katra diena ir gan teātris, gan sacensības.

Tad mēģinu saskatīt kaut ko pozitīvu. Un šo pozitīvismu saņem aknas, nieres, plaušas, visi orgāni. Pēc tam kārtīgi paelpoju – ar pilnām plaušām vairākas reizes. Ja ievelku gaisu un jūtu – vēl nav pilns, turpinu. Kad izdodas lieliski, viss atveras, plaušu istabas ir izvēdinātas.

Arī gulēt ejot, mobilizēju savus spēkus. Dodu komandu aknai, liesai, zarnu traktam, plaušām, lai arī naktī viss strādā pienācīgi, lai Bebrišs no rīta varētu piecelties mundrs un atpūties.

Apgriezt plaušas otrādi

Rituālu man nav, tikai zinātniski ieradumi. Katru rītu stāvu uz galvas, kaut vai 40 sekundes. Es to regulāri daru jau daudzus gadus. Tā iešauju organismam pa biksēm, lieku visiem orgāniem pamosties. Šie uzreiz augšā – johaidī, kas noticis?! Sirds kājām gaisā, plaušas otrādi! Uzreiz jūtos mundrs, varu doties darbos.Bet šāds vingrojums ir mans privātīpašums, nevienam to neļauju darīt. Nedrīkst! Citādi kāds duraks izlasīs un arī gribēs nostāties uz galvas, bet salauzīs sprandu – man vēl būs jāiet cietumā! Lai darītu visu kā Bebrišs, jābūt mākai un labai fiziskajai sagatavotībai, lai ir kārtībā koordinācija, vestibulārais aparāts un zarnu trakts.

Man visas dienas garumā ir neliela fiziskā slodzīte. Klientiem stāstot par nepieciešamajiem vingrojumiem, arī pats dabūju izvingroties. Redz, cik es gudrs! Varētu jau paskaidrot tikai teorētiski, bet mans princips ir citāds – labāk vienreiz parādi, pačamdi, sajūti, nekā desmit reizes ļer, ļer, ļer.

Izsvīst veselīgi

Man patīk pirts, netieku gan regulāri, bet par to neraudu. Ja varu nopērties, priecājos. Pirts ir derīga, jo tajā izsvīst viss nelāgais. Protams, tikpat labi izsviedrē arī kāda fiziskā aktivitāte – ja pastrādā vai pasporto.

Pēc pirts cilvēks jūtas spirgts un laimīgs, jo uzlabojas vielmaiņa un mikrocirkulācija. Viss liekais sadeg. Kā malkas atbirumi, kas sakrājas šķūnī, – ik pa laikam tos vajag sagrābt un iemest ugunī. Taču uz pirti jāiet, ja ir sirds vēlme, nevis tāpēc, ka tagad tas ir modē. Un pirtnieku mums ir saviesies vairāk, nekā vajag.

Lasi arī: Toms Bricis izsaka pirmās laika prognozes par to, kāda būs ziema

Ja tev pirti nevajag, ko lien?! Nomazgājies dušā un beidz izlikties, ka pirts tevi interesē. Ja dara to, kas nerada prieku, kur sirds nav klāt, tikai lieki krājas spriedze, cieš veselība.

Pilnu rakstu varat izlasīt portālā la.lv, spiežot ŠEIT

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru