Tautas zīmes un aizliegumi 24. novembrim. Mūsu senči rūpīgi novēroja apkārtējo pasauli un piešķīra lielu nozīmi pamanītajiem modeļiem. Zīmes un aizliegumi noderēja gan ekonomiskajā, gan laikapstākļos.
Bija populārs uzskats, ka tieši Mēness dienā ziema beidzot saķēra zemi. Tika baumots, ka pat ar spēcīgiem atkušņiem ziema atnāca burtiski vienā naktī.
Laiks bija neparedzams, bet reti patīkams. Viņš ir gatavs visam: aukstumam, badam un sniega vētrai bez ceļa.
Ja bija īpaši slikti laikapstākļi – lietus, slapjš, stiprs vējš, putenis vai sals -, bija jāiziet uz lieveņa un paklanās ziemai, lai nedusmotos uz cilvēkiem.
Uz šo laiku ledus bija izveidojies uz upēm, taču tas joprojām bija trausls un varēja ielūzt zem kamanu kājām vai skrējējiem. Tāpēc šo dienu arī sauca par Ledlauzi. Tas nozīmēja, ka nebija iespējams pārvarēt ūdens šķēršļus ne uz ledus, ne uz ūdens. Tomēr drīz vajadzēja parādīties spēcīgam ledum.
Kupenas līdz logam – sinoptiķi sastādījuši ilgtermiņa prognozi decembra mēnesim
Ja laiks izrādījās silts, ar miglu, tika uzskatīts, ka “Rudens aizmirsa savu šalli”. Zemnieki centās neiziet no mājas, ja vien tas nebija nepieciešams. Iekūruši krāsni karstāk, viņi to pavadīja savās sienās.
Senatnē viņi uzskatīja, ka, ja jūs izturēsities pret cilvēku, ar kuru jūs strīdaties labi, attiecības drīz uzlabosies.
Tāpēc 24. novembrī bija ierasts ar maizi un sāli sveikt ne tikai mīļos draugus, bet arī pacienāt ienaidniekus, lai izlīgtu un uzlabotu attiecības. Maize bija bagātības un labklājības simbols, un sāls darbojās kā talismans pret ļaunajiem gariem.
Lasi vēl: Latvijas finanšu ministrija rosina izmaiņas: valsts plāno tikt pie aizgājušo cilvēku naudas
Šajā dienā bija ierasts palīdzēt nabagiem un klejotājiem. Viņiem tika dots ēdiens un dalītas drēbes ar vārdiem: “No manis – labklājību, no tevis – siltumu.”
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
