Kaķi ir apbrīnojamas būtnes, kas apveltītas ar bagātīgu skaņu un signālu valodu. Murrāšana, ņaudēšana, šņākšana – katrai no šīm skaņām ir sava unikāla nozīme kaķu saziņā.
Šīs valodas izpratne ir ļoti svarīga, lai nodibinātu ciešu saikni ar savu pūkaino draugu un nodrošinātu tā labsajūtu. Tomēr daudzi saimnieki bieži ignorē vai nepareizi interpretē kaķu raidītos signālus.
Iedomājieties, ka spējat atšifrēt katru sava mīluļa izdoto skaņu, sākot no tās, kas pauž prieku un mīlestību, līdz satraucošai šņākšanai, kas brīdina par briesmām. Tas ļaus jums labāk rūpēties par kaķa vajadzībām, novērst stresa situācijas un stiprināt jūsu attiecības. Apgūstot kaķu skaņu valodu, jūs varat kļūt par īstu “kaķu tulku” un izbaudīt dziļāku saikni ar savu pūkaino draugu.
1. Murrāšana
Murrāšana ir viena no slavenākajām un atpazīstamākajām kaķu izdotajām skaņām. Šis nomierinošais, zema toņa murrāšana sajūsmina daudzus saimniekus, jo tā mājdzīvniekam asociējas ar prieka un mīlestības sajūtām. Tomēr tikai retais zina, ka kaķu valodā murrāšanai patiesībā var būt daudz nozīmju nokrāsu.
Kaķis murrā jūsu rokās
Kaķēni jau no mazām dienām iemācās ar murrāšanu paziņot mātei, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Savukārt kaķu māte murrā, lai nomierinātu mazuļus un liktu tiem justies droši. Šis maigais tonis patiešām bieži vien signalizē, ka kaķis jūtas atpūties un apmierināts.
Tomēr ir situācijas, kad murrāšana iegūst pavisam citu nokrāsu. Ja kaķis murrā , bet ausis ir aizvilktas atpakaļ, aste raustās vai arī kaķis izrāda citas stresa vai diskomforta pazīmes, tas var būt veids, kā sevi nomierināt. Pārsteidzoši, ka kaķi dažkārt murrā pat tad, ja tie izjūt stipras bailes vai sā**s.
Tāpēc ir tik svarīgi ne tikai sadzirdēt murrāšanu, bet arī uzmanīgi vērot citus sava mīluļa ķermeņa signālus. Tikai vispusīgi novērtējot kaķa valodu, jūs varat patiesi saprast tā stāvokli jebkurā brīdī. Neaizmirstiet par šīm niansēm!
2. Ņaudēšana
Dabā pieaugušie kaķi savā starpā gandrīz neņaud, vienīgi kaķēni var izdot šīs skaņas, saucot mammu. Taču laika gaitā, notiekot pieradināšanai, kaķi ir iemācījušies ņaudēšanu izmantot kā sava veida “tulku”, lai sazinātos ar cilvēkiem.
Kaķu “ņaudēšanas” intonāciju palete ir patiešām bagāta. Skaļa, uzstājīga ņaudēšana var nozīmēt prasību pēc kaut kā – ēdiena, uzmanības vai izlaišanas ārā. Klusa, žēlpilna ņaudēšana var būt signāls, ka kaķis ir par kaut ko satraukts vai ka viņam nepieciešama jūsu palīdzība. Maigs, melodisks “ņau” visbiežāk ir tikai sveiciens vai aicinājums socializēties.
Lai pareizi reaģētu uz ņaudēšanu, ir svarīgi analizēt kaķa toni, skaļumu un citus pavadošos signālus. Ja tas berzējas pret jūsu kājām, izliek muguru un ņaud, tas, iespējams, vienkārši vēlas pieķeršanos. Taču, ja tā aste šūpojas no vienas puses uz otru, ausis ir atliektas atpakaļ, bet minkas ir skaļas un asas – tā ir satraucoša zīme, kam jāpievērš jūsu uzmanība.
Lietas, ko jāizdara ar rozēm jūnijā, lai tās ziedētu krāšņāk un ilgāk
3. Šņākšana
Asa, draudīga šņākšana ir viens no nepārprotamākajiem signāliem kaķu valodā. Dzirdot šo skaņu, jebkurš saimnieks uzreiz saprot: mājdzīvnieks ir ārkārtīgi piesardzīgs vai nobijies un gatavs cīnīties. Šņākšana ir spilgts brīdinājums, ko kaķis izsaka pirms iespējama uz***uma ar nagiem vai zobiem.
Iemesli, kāpēc kaķis var šņākt, ir dažādi. Visbiežāk tā ir reakcija uz apdraudējuma sajūtu vai personiskās telpas aizskaršanu. Nepazīstami cilvēki vai dzīvnieki, pēkšņas kustības, skaļi trokšņi – tas viss var izraisīt šņākšanu, jo īpaši kaķiem, kuri ir bailīgi vai agrāk bijuši tr***ēti.
Lai izvairītos no nevēlama šņākšanas, ir svarīgi radīt kaķim ērtu, drošu vidi un iemācīties atpazīt brīdinājuma signālus. Aizspiestas ausis, izliekta mugura, raustoša aste – tās visas ir pazīmes, kas liecina, ka kaķis jūtas neērti un viņam nepieciešama iejaukšanās. Mēģiniet kaķim neuzspiest, ja tas acīmredzami nekomunicē ar sabiedrību.
Ja kaķis šņāc, nekad nereaģējiet skaļi un uzstājīgi! Mēģinot satvert kaķi, situāciju tikai pasliktināsiet. Tā vietā:
Skatieties prom, neskatieties kaķim tieši acīs.
Sēdiet vai stāviet nekustīgi, neizdarot straujas kustības.
Mājdzīvnieku nomieriniet maigi un mierīgi, lai mazinātu stresu.
Ļaujiet viņai atkāpties uz vietu, kas viņam ir droša.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu par pārējām skaņām