Iedzīvotājiem ieteicams sagatavoties kā pirms vētras. Tas nozīmē uzlādēt mobilos tālruņus, datorus un citas ikdienā svarīgas elektroierīces, lai nepieciešamības gadījumā varētu piekļūt jaunākajai informācijai.
Kā notiks atslēgšanās? 8.februārī tiks atslēgti Lietuvas savienojumi ar Kaļiņingradas apgabalu, pēc tam – savienojumi ar Baltkrieviju. Pēc tam sekos arī vienīgā Latvijas savienojuma atslēgšana, un visbeidzot – Igaunijas punkti. Šis process notiks pakāpeniski. Tā kā Lietuvā ir visvairāk atslēgšanās punktu un savienojums Lietuva–Polija ir izšķirošs sinhronizācijai ar Eiropu, Lietuvas varasiestādes ir pastiprinājušas kritiskās enerģētikas infrastruktūras apsardzi, ziņo Lietuvas sabiedriskie mediji. Latvijā šim jautājumam pievērš īpašu uzmanību, ņemot vērā nesenos incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā. Līdz šim nekas aizdomīgs pie Latvijas enerģētikas objektiem nav novērots.
Lai gan enerģētikas speciālisti uzsver, ka desinhronizācija neradīs elektrības pārrāvumus, šis ir sarežģīts tehnisks process. Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti būt gataviem un sagatavoties līdzīgi kā pirms vētras.
Tas nozīmē uzlādēt mobilos tālruņus, datorus un citas ikdienā svarīgas elektroierīces, lai nepieciešamības gadījumā varētu piekļūt jaunākajai informācijai. Tāpat uzmanība jāpievērš iekārtām, kuras ir jutīgas pret pēkšņiem sprieguma kritumiem, piemēram, siltumiekārtām, cirkulācijas sūkņiem un citām sistēmām, kas nodrošina dzesēšanu un apkuri.
Jāuzmanās no krāpniekiem un dezinformācijas. Iestādes aicina uzmanīgi izvērtēt informāciju par desinhronizāciju, jo jau fiksēti gadījumi, kad krāpnieki mēģina no tā gūt peļņu, piemēram, piedāvājot mainīt skaitītājus. Tāpat pastāv risks, ka Krievija var izplatīt dezinformāciju par šo procesu. Plašāku skaidrojumu var atrast Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā.
Lasi vēl: Nesasniedzot 50 gadu vecumu pēkšņi apraujas skaistas un talantīgas TV dīvas dzīve
Pastiprināta enerģētikas infrastruktūras apsardze. Drošības iestādes jau ilgstoši pievērš pastiprinātu uzmanību enerģētikas infrastruktūras objektiem uz sauszemes, savukārt Baltijas jūrā incidenti ar kabeļiem kļuvuši par biežu parādību.
Elektrības pārvades operatora “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Rolands Irklis norāda, ka uz sauszemes infrastruktūras aizsardzību ir vieglāk nodrošināt un bojājumu gadījumā tos iespējams ātrāk novērst, savukārt jūrā situācija ir sarežģītāka. Saistībā ar desinhronizāciju nekas aizdomīgs pagaidām nav konstatēts – nav novērotas personas, kas fotografētu objektus vai izmantotu dronus virs tiem.
Valsts likumsargi ir izstrādājuši rīcības plānu dažādiem riska līmeņiem un aicina sabiedrību apdomīgi izmantot dronus un izvairīties no aizdomīgas uzvedības pie kritiskajiem infrastruktūras objektiem. Likumsargi, Zemessardze, pašvaldības ierēdņi un objektu apsardzes dienesti šajās dienās būs īpaši modri.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka enerģētikas objektu sakarā nevajadzētu runāt tikai par to apsardzi, bet arī par spēju pēc iespējas ātrāk novērst iespējamos bojājumus. Tāpēc nākotnē valsts varētu iepriekš sagādāt rezerves daļu krājumus.
Pasaulē ir tikai dažas rūpnīcas, kas spēj ražot specifiskas detaļas. Piemēram, ja kā “EstLink2” gadījumā rodas nepieciešamība pēc īpašas savienojuma mufes, var nākties apturēt visu līniju un pielāgot sistēmu, kas aizņem laiku. Viena lieta ir negaidīti bojājumi, bet svarīgākais ir tas, cik ātri mēs spējam tos novērst. Ja skaidri demonstrējam, ka bojājumus varam ātri salabot, tas var arī atturēt kādu no apzinātas sabotāžas,