5 kļūdas, ko sievietes pieļauj ceļā uz laimi – japāņu gudrības

Tiecoties pēc laimes, sievietes dažkārt pieļauj kļūdas, kas tikai sarežģī ceļu uz dzīves līdzsvaru.

Īsta laime nav izcilas sekmes, prestižs amats vai materiālā labklājība. Tikai nauda vien nepadarīs jūs laimīgu. Laimīga dzīve ir iekšējā harmonija, kad cilvēks jūt piepildījumu no savas tagadnes. Atbilstošs jautājums ir šāds: “Vai jums patīk cilvēks, par kādu esat kļuvis?”.

Ceļš uz laimi ir pieņemt savu vecumu, izskatu, iezīmes un apkārtējo vidi. Ir svarīgi iemācīties piedot citiem un atrast skaistumu vienkāršās lietās. Materiālā bagātība salīdzinājumā ar to ir diezgan sekla, vai ne? Kopumā viss, ko var nopirkt par naudu, ir ļoti lēts. Saskaņā ar japāņu filozofiju laimīgs liktenis ir ceļš, kam jāseko. Galvenais ir izvairīties no lielām kļūdām ceļā. Izvērsīsim.

 

1. Perfekcionisms

Bieži vien sievietes sev izvirza pārāk augstas prasības, cenšoties atbilst skaistuma, panākumu un nevainojamības ideāliem. Tomēr, kā saka sena gudrība, “pilnība ir kā nebeidzams ceļojums.”

Pilnība neeksistē, un tiekšanās pēc tās var novest tikai pie vilšanās un neapmierinātības. Un arī uz hronisku stresu un neapmierinātību ar dzīvi, neskatoties uz sasniegumiem.

“Kad skatāties uz ūdenskritumu, nekad nedomājiet, ka tas ir perfekts, nevainojams. Tas ir ūdenskritums tā pastāvīgās plūsmas dēļ.”

Cenšoties nevainojami pildīt vairākas lomas – perfektas mātes, sievas, profesionāles darbā un vēl tālāk, mūsdienu sievietes pašas sev izrok bedri. Ir jāpieņem, ka nav iespējams visu perfekti kontrolēt, un jāļauj sev atpūsties. Un, protams, iemācīties deleģēt.

2. Atkarība no citu viedokļa

Bieži vien sievietes pārāk uztraucas par to, ko par viņām domā citi cilvēki. Viņas cenšas piepildīt citu cilvēku cerības un gūt sabiedrības atzinību. Tomēr “patiesa brīvība ir brīvība no atkarības no citu cilvēku viedokļa.”

Ir svarīgi iemācīties nošķirt savus patiesos centienus no uzspiestajiem stereotipiem. Tikai apzinoties un pieņemot sevi, var rast harmoniju un laimi.

“Nedzīvojiet no pieklājības, dzīvojiet brīvi, izstarojiet savu gaismu.” (Buda).

Vissvarīgākais ir pašapziņa. Iekšēja pārliecība par savu unikalitāti un neatkārtojamību rotā sievieti labāk nekā jebkurš grims. Un, protams, skaista eleganta apakšveļa – kaut kas tāds, uz ko nevajag ietaupīt, pat ja neviens cits, izņemot jūs, to neredz.

 

3. Noskriešanās ieradums

Kā māca senā Austrumu gudrība, ir svarīgi dzīvot tagadnē un novērtēt katru mirkli. Un nebeidzamo lietu plūsmā neviļus pārstāj justies kā sieviete, jo žurku skrējiens ir kā skriešana uz vietas. Pastāvīga steiga un skriešana paņem daudz enerģijas un neapzināti pārvērš sievieti par funkcionāri.

“Ja pārāk steidzies, riskē palaist garām pašu dzīvi.”

Vienmēr steidzoties un steidzoties uz priekšu, sievietes bieži aizmirst izbaudīt vienkāršus dzīves priekus – saskarsmi ar mīļajiem, dabas skaistumu, siltu vannu ar iecienītākajām eļļām vai vakara rituālu “sev”.

“Tas, kurš ir sapratis dzīvi, vairs nekur nesteidzas.” dižā persiešu dzejnieka un filozofa Omāra Hajama sacerējumā ir dziļa nozīme.

Lasi arī: Kabači korejiešu gaumē: recepte pikantu ēdienu cienītājiem

Patiesa dzīves izpratne nāk ar pieredzi un tās būtības apzināšanos. Cilvēks, kurš patiesi ir “sapratis dzīvi”, atrod iekšējo mieru un līdzsvaru, atbrīvojoties no nevajadzīgas steigas un raizēm.

Kad esam jauni un nepieredzējuši, mēs bieži vien steidzamies, dzenamies pēc mērķiem, cenšamies sasniegt pēc iespējas vairāk pēc iespējas īsākā laikā. Mēs steidzamies cauri dzīvei, neapzinoties mirkļa patieso vērtību. Tomēr, gadiem ejot cauri dažādiem dzīves pārbaudījumiem un gūstot gudrību, cilvēks saprot, ka steiga un steigšanās nesniedz patiesu laimi.

“Izprast dzīvi” nozīmē apzināties tās trauslumu, katra mirkļa vērtību un pieņemt tās cikliskumu. Tas nozīmē iemācīties izbaudīt vienkāršus priekus, novērtēt to, kas mums ir, un bezgalīgi neskatīties pēc nesasniedzamiem ideāliem.

Cilvēks, kurš ir “sapratis dzīvi”, vairs nekur nesteidzas, viņš dzīvo harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli. Viņš netērē savu enerģiju nelietderīgai tukšībai, bet koncentrējas uz to, kas patiešām ir svarīgs – uz saviem mīļajiem, uz pašrealizāciju, uz garīgo izaugsmi.

Tikai iemācoties palēnināt tempu, mācīties no pieredzes, mēs varam atrast patiesu mieru un laimi, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet nāk no iekšienes.

Japāņu kultūrā valda pārliecība, ka nav nepieciešams steigties vai censties paātrināt dabisko notikumu gaitu. Viņi tic, ka viss notiek savā laikā, kad tam ir piemēroti nepieciešamie apstākļi. Ja kaut kas nenotiek, tas nozīmē, ka īstais brīdis vēl nav pienācis.

Šo filozofiju var salīdzināt ar dabā notiekošajiem procesiem. Vai kāds pieprasītu, lai trīs mēnešus vecs zīdainis iemācītos staigāt? Šādas lietas ir pretrunā ar dabisko lietu kārtību un var novest pie nevēlamām sekām. Daba ir ļoti apzināta.

Tieši tāpat ir arī dzīvē. Notikumi attīstās pakāpeniski, kad izveidojas pareizie apstākļi. Steiga un mēģinājumi piespiest situāciju var būt neproduktīvi. Daudz gudrāk ir būt pacietīgam un ļaut lietām ritēt savu gaitu, uzticoties dabiskajai dzīves plūdumam.

Bet svarīgākais tikai sekos!

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment