Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAP) dati liecina, ka globālā jūras līmeņa celšanās temps ir ievērojami paātrinājies. Ja 20. gadsimta lielākajā daļā tas pieauga par 1,4 milimetriem gadā, tad laika posmā no 2006. līdz 2015. gadam tas jau sasniedza 3,6 milimetrus gadā, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums.
Pētījumi liecina, ka līdz 2100. gadam līdz pat 250 miljoniem cilvēku visos kontinentos var tikt “tieši ietekmēti”. Vai pastāv iespēja, ka kāda valsts vai pilsēta varētu pazust, un vai šī katastrofa ir novēršama?
Maldivu salas, kas sastāv no 1200 mazu salu un kurās dzīvo aptuveni 540 tūkstoši iedzīvotāju, pašlaik ir valsts ar viszemāko vidējo augstumu virs jūras – tikai apmēram 1 metrs. Pēc prognozēm līdz 2100. gadam tās varētu zaudēt līdz 77% savas sauszemes teritorijas.
Līdzīgā situācijā atrodas arī Kiribati Republika ar apmēram 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Faktiski globālā jūras līmeņa celšanās var nopietni ietekmēt gandrīz katru no aptuveni 3 miljoniem cilvēku, kas dzīvo Klusā okeāna salās.
Dažas salas, kas agrāk piederēja Zālamana salām, jau ir pazudušas no redzesloka, un vēl sešām citām ir vērojama būtiska krasta līnijas atkāpšanās.
Ķīnā jūras līmeņa izmaiņas radīs lielāko ietekmi, jo bīstamajās piekrastes zonās dzīvo apmēram 43 miljoni cilvēku. Bangladešā šis risks apdraud 32 miljonus iedzīvotāju, bet Indijā līdz 2100. gadam tas varētu ietekmēt 27 miljonus cilvēku.
Viena no lielākajām pilsētām – Džakarta – šobrīd tiek uzskatīta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam liela daļa tās teritorijas būs zem ūdens.
Pēc Pasaules ekonomikas foruma prognozēm, līdz 2100. gadam pilnībā zem ūdens varētu nogrimt arī Daka, Bangladešā (22,4 miljoni iedzīvotāju), Lagosa, Nigērijā (15,3 miljoni iedzīvotāju) un Bangkoka, Taizemē (9 miljoni iedzīvotāju).
Līdz 2050. gadam Amerikas Savienotās Valstis var saskarties ar nopietnām problēmām, jo pasaules jūras līmeņa celšanās ietekmēs daudzas pilsētas, padarot plašas teritorijas neapdzīvojamas.
NOAA dati norāda, ka “daudzās ASV piekrastes teritorijās plūdi notiek par 300 līdz 900 % biežāk nekā pirms 50 gadiem”, skaidri parādot jūras līmeņa paaugstināšanās nopietnību.
Saskaņā ar Climate Central pētījumu, līdz 2050. gadam vislielākās sekas jutīs Ņujorka, kur aptuveni pusmiljons cilvēku būs pakļauti riskam. Runājot par konkrētiem štatiem, 36 no 50 ASV pilsētām Floridā būs visvairāk pakļautas plūdu riskam.
Tomēr kāda ir situācija Latvijā? Vai arī mums ir risks saskarties ar plūdiem? Lasot tālāk, mēs to noskaidrosim!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā