Kad Rodions un viņa sieva Gunta ieradās Jūrmalas sanatorijā, problēmas sākās uzreiz. Gunta jutās slikti, vainojot čebureku, ko bija apēdusi dzelzceļa stacijā.
Viņa steidzās uz tualeti, kamēr Rodions nesa čemodānus uz istabu un cerēja, ka beidzot varēs atpūsties. Neskatoties uz sievas slikto pašsajūtu, viņš izbaudīja skatu no balkona, kur pamanīja kaimiņu dāmu, kas dzēra vīnu. Viņa pamāja Rodionam, un viņš atbildēja, taču, kad Gunta to ievēroja un gribēja iziet apskatīties, viņš ātri izdomāja attaisnojumu, it kā būtu aizdzinis mušu.
Tikmēr Guntai kļuva arvien sliktāk, līdz viņai nācās izsaukt speciālistu. Tas secināja, ka viņai ir kautkāda kaite, kas prasīs piecas dienas, lai tiktu uz kājām. Viņš ieteica Rodionam turēties tālāk, lai pats nesaķertu šo kaiti, un uzrakstīja nepieciešamo zāļu sarakstu. Gunta, satraukusies par to, kas par viņu rūpēsies, ātri atkal steidzās uz tualeti, kamēr Rodions nosūtīja speicālistu prom, jau domājot par to, kā izklaidēties.
Izmantojot situāciju, Rodions devās prom no istabas, saprotot, ka nevēlas pavadīt piecas dienas, klausoties, kā sieva cieš tualetē. Viņš nolēma atpūsties un devās uz vestibilu, kur atkal sastapa sievieti, kuru bija redzējis uz balkona. Pievēršot viņai uzmanību, viņš sāka neveiklu sarunu, cerot noskaidrot, vai viņa ir viena. Sieviete, Elvīra atbildēja, ka viņa ir viena un priecātos pavadīt laiku kopā ar Rodionu. Viņš ar prieku piedāvāja viņai kompāniju ēdamistabā, un viņa piekrita, sniedzot savu roku, lai viņš to noskūpstītu.
Kad Rodions atgriezās istabā, viņš ieraudzīja, ka Gunta ir iemigusi. Viņš priecājās, ka uz laiku izvairīsies no jautājumiem, un nolika uz naktsgaldiņa zāles. Taču, tiklīdz viņš mēģināja izlavīties no istabas, Gunta pamodās un atkal pazuda tualetē, liekot Rodionam gaidīt. Kad viņa atgriezās, Gunta bija tikpat slimīga, ar spīdīgu seju un slapjiem matiem, un smagi elpoja. Viņa izteica sarūgtinājumu, ka sanatorijā tikai cieš, nevis bauda atpūtu.
Rodions izrādīja līdzjūtību, bet atgādināja, ka kaite ir lipīga, un ja viņš sasirgtu, abu vajadzībām nepietiktu ar vienu tualeti. Viņš atstāja viņai zāles un teica, ka dosies uz pusdienām un veiks “izlūkošanu” pie jūras, lai vēlāk, kad viņai uzlabosies veselība, varētu būt viņas gids.
Gunta bez vārdiem, ļāva viņam iet. Rodions, gandarīts par veiksmīgu atbrīvošanos no situācijas, steidzās uz ēdamzāli, kur viņam vajadzēja risināt kādus “darījumus”. Viņš izstāstīja viesmīlei, ka sieva sēdēs pie viņa galda, taču, kad Elvīra ienāca ēdamzālē un apsēdās pie viņa, viesmīle pieņēma, ka tā ir viņa sieva.
Romantika
Pēc vakariņām Elvīra piedāvāja doties pastaigā līdz jūrai, norādot, ka tur ir skaists un romantisks skats. Tomēr Rodions, būdams nepacietīgs, ierosināja, ka viņi varētu iet tieši uz viņas istabu, liekot noprast, ka viņš nevēlas zaudēt laiku. Elvīra, ar smaidu nedaudz apšaubot viņa uzstājību, pieminēja dzejoļus mēnessgaismā, ziedus un šampanieti, taču Rodions neveikli izteicās, ka piecas dienas romantikai būtu pārāk daudz, un tad viņiem nāktos doties mājās.
Šī piebilde lika Elvīrai kļūt aizdomīgai, un viņa sāka pratināt, vai viņš patiešām ieradies sanatorijā tikai šī iemesla dēļ, un vai viņš nav precējies. Saprotot, ka situācija pasliktinās, Rodions steigā izgudroja stāstu par savu sievu, apgalvojot, ka viņa jau ir devusies mūžībā un viņs ir atraitnis. Tas dramatiskais pavērsiens uz brīdi nomierināja Elvīru, un viņa pat izteica līdzjūtību.
Rodions mēģināja atgriezt romantisko noskaņu, solot, ka var izpildīt visu romantisko “programmu” vienas dienas laikā – ziedi, šampanietis un viss pārējais. Viņš piedāvāja, ka pēc tam viņi varētu kopā doties mājās. Elvīra, galu galā, piekrita un noteica tikšanos pie viņas istabas piecos vakarā. Rodions, apmierināts par situācijas glābšanu, steidzās mājās, lai nomazgātos, noskūtos un paņemtu līdzi ziedus un šampanieti.
Atgriežoties savā istabā, viņš ielūkojās uz savu sievu Guntu, kura gulēja, izskatoties bāli zila, bet ar mierīgu elpošanu. Rodions sev piečukstēja, ka miegs ir veselība, un klusām devās prom, lai nepamodinātu viņu.
Punktuāli piecos viņš klauvēja pie Elvīras istabas durvīm, izskatoties svaigs un tīrs, ar trim neļķēm un lētu šampanieša pudeli. Elvīra, ielaizdama viņu, šaubījās, vai Rodions spēs viņu pārsteigt kā vīrietis, bet tomēr viņas ziņkāre bija lielāka par šaubām.
Rodions, apzinoties, ka viņam jāatstāj iespaids, atcerējās visas savas prasmes un iemaņas, lai neatstātu Elvīru vīlušos.
Rodions, pēc vakara pavadīšanas ar Elvīru, jutās pārliecināts, ka viss ir izdevies labi. Elvīra, šķietami apmierināta, piedāvāja brokastīs izvēlēties starp kafiju vai tēju, bet Rodions nolēma atgriezties pie sevis, aizbildinoties, ka viņš krāc un nevēlas viņai traucēt. Viņš arī ierosināja atkārtot tikšanos nākamajā dienā, kam Elvīra piekrita bez iebildumiem.
Kad Rodions atgriezās istabā, viņa sieva Gunta bija pamodusies, bet viņa neesamība viņu satrauca. Redzot, ka viņš ir saģērbies un izskatās apmierināts, viņa stingri jautāja, kur viņš bijis. Rodions, nebūdams gatavs šādai situācijai, sāka murmināt, bet ātri mainīja taktiku, dusmīgi izskaidrojot, ka bija vakariņās un pēc tam koncertā, jo, atšķirībā no viņas, viņš nebija slims un bija izsalcis. Gunta, apkaunota par savām aizdomām, piekrita viņa stāstam, atzīstot, ka sāk justies labāk. Rodions, tomēr, uzstāja, ka ārsts bija noteicis piecas dienas gultas režīmu, lai viņa nevienu neinficētu. Viņš attaisnojās, ka gulēs citā istabā, lai pats nesaslimtu.
Nākamās trīs dienas Rodions turpināja dzīvot dubultu dzīvi, pavadot laiku ar Elvīru, kamēr Gunta palika izolēta istabā. Katru reizi, kad viņš atgriezās, viņš izdomāja pārliecinošus skaidrojumus par savām darbībām un par to, kāpēc viņš bija pārģērbies.
Drīz gan viss mainījās, un katalizators tam bija nākamais notikums!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk