Tas ir viss! Nevajag vairs tērēt enerģiju bezjēdzīgam darbam dārzeņu dārzā! Daudzus gadus es akli ievēroju visus tradicionālos ieteikumus par zemes gabala apstrādi, nedomājot par to efektivitāti. Rezultāts – pastāvīgs nogurums un laika trūkums svarīgām lietām.
Katru pavasari zemes gabalā pavadīju 12 stundas, veicot nogurdinošu augsnes rakšanu. Vasarā viss laiks tika veltīts ravēšanai un laistīšanai. Ir pienācis laiks izmantot pārbaudītas metodes, kas patiešām darbojas, un uz visiem laikiem atteikties no nevajadzīgām darbībām.
Vērojot veiksmīgos dārzniekus, es pamanīju interesantu likumsakarību. Tie, kas zemes gabalā ir mazāk izvēlīgi, iegūst tādu pašu ražu kā darbaholiķi. Tajā pašā laikā viņiem ir laiks atpūsties un iekārtot skaistas puķu dobes. Noslēpums ir vienkāršs – viņi izmanto modernas saimniekošanas metodes un netērē enerģiju nevajadzīgiem darbiem.
Īpašu iespaidu uz mani atstāja kaimiņš, kurš uz savu vasarnīcu nāk tikai divas reizes nedēļā. Viņam ir brīnišķīga tomātu raža – 35 kg no desmit stādiem, spēcīgi gurķi un smaržīgi pikanti garšaugi. Tajā pašā laikā viņa zemes gabals vienmēr izskatās labi kopts. Šajā rakstā es jums pastāstīšu, kā iegūt stabilu ražu, nepārvēršot savu vasarnīcu par smagu darbu.
Kuri darbi izrādījās laika izšķiešana
Pēc rūpīgas visu dārzā veicamo darbu analīzes esmu identificējis galvenās darbības, kas prasa daudz pūļu, bet neietekmē ražu. Pirmais un svarīgākais ir agrīna tomātu sēšana februārī. Augi izstiepjas, kaites un prasa pastāvīgu papildu apgaismojumu. Manā pārbaudītajā vietā – nav jēgas steigties ar sēšanu. Augstās šķirnes stāda marta sākumā, zemās – pēc 15. dienas. Raža ir tāda pati, kā sējot februārī. Un stādi aug spēcīgāki un veselīgāki.
Otrais – ķirbju, kabaču stādu audzēšana. Šīs kultūras labi attīstās, ja tās sēj tieši zemē no 10. līdz 15. maijam. Pietiek tos apklāt ar neaustu materiālu, kura blīvums ir 60 g/m². Rezultātā raža nobriest tajā pašā laikā, kad tiek izmantota stādu metode.
Trešais ir ikgadēja dziļurbšana visā zemes gabalā. Šādi darbi izjauc augsnes struktūru un iznīcina derīgos mikroorganismus. Manā 4 hektāru zemes gabalā pietiek ar arklu uzirdināt virskārtu 5-7 cm dziļumā.
Ceturtkārt – bieža laistīšana nelielās devās. Tā ir laika un ūdens izšķērdēšana. Augus nepieciešams laistīt reizi 3-4 dienās, bet bagātīgi – 10-12 litri uz kvadrātmetru. Šāds režīms veido dziļu sakņu sistēmu.
Piektais – cīņa pret nezālēm starp dobēm. Vieglāk ir šīs platības apsēt ar zālienu un pļaut reizi divās nedēļās. Nopļauto zāli izmanto mulčēšanai.
Sestais – kartupeļu ravēšana. Es pilnībā atteicos no kartupeļu audzēšanas – ietaupīju 40 % no visām pūlēm, kas ieguldītas zemes gabalā. Atbrīvoto vietu aizņēma pikanti garšaugi un zaļumi.
Septītais – iknedēļas augsnes uzirdināšana. Ja izmanto mulču, tas nav nepieciešams. Svaigi nopļautas zāles 3-4 cm slānis saglabā mitrumu un novērš augsnes sablīvēšanos.
Mūsdienīga pieeja zemes gabala apstrādei
Atmetot neefektīvās metodes, ir svarīgi ieviest mūsdienīgus risinājumus darbam dārzeņu dārzā. Par galveno palīgu kļuva vienkārša pilienveida apūdeņošanas sistēma. Zemes gabalam 4 hektāru platībā bija nepieciešams: galvenā šļūtene – 50 metri, pilienveida lente – 100 metri, apūdeņošanas taimeris un piederumi. Laistot trīs reizes nedēļā pa divām stundām, sistēma ietaupa 12 stundas personīgā laika.
Otrs svarīgs risinājums ir organizēt pastāvīgas gultas ar platumu 90 cm. Starp tām es atstāju 70 cm garas ejas, kas apsētas ar zālienu. Nopļauto zāli izmantoju kā mulču, uzklājot 3-4 cm kārtu. Sezonas laikā šāda mulčēšana samazina vajadzību pēc apūdeņošanas par 40 % un pilnībā novērš nezāļu ravēšanu.
Lasi vēl: Piecas karotes šī produkta izlietnē izlauzīsies cauri pat “betona” aizsprostojumam
Piecās dobēs esmu ieviesis skaidru augsekas sistēmu. Pirmajā – nakts augi (tomāti, paprika), otrajā – ķirbji (gurķi, kabači), trešajā – kāposti un zaļumi, ceturtajā – sakņaugi, piektajā – pākšaugi. Katru gadu kultūras tiek pārvietotas pa apli. Tas samazina slimību un augsnes noplicināšanas risku. Tomātiem izmantoju tikai pārbaudītas šķirnes: augstražīgās “Bull Heart” un “Black Prince”, zema auguma “De Barao” un “Sanka”. Stādus stādu ne agrāk kā 25. maijā, kad augsne sasilst līdz 15 grādiem. No desmit stādiem es iegūstu stabili 30-35 kg augļu sezonā.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
