Latvijas iedzīvotāju finanšu darījumi tiek kontrolēti arvien stingrāk. Uzraudzība pār skaidras naudas apriti un personīgajiem līdzekļiem pastiprinās. Kādi ir ierobežojumi attiecībā uz naudas izņemšanu un iemaksu bankomātos?
Saskaņā ar Nodokļu un nodevu likuma 22.2. pantu pastāv vairāki kritēriji, kas var norādīt uz aizdomīgiem finanšu darījumiem nodokļu jomā: Privātpersona deklarē ienākumus, uzkrājumus vai aktīvus ar neskaidru izcelsmi. Klientam ir neparasti liels darījumu apgrozījums – ienākošie maksājumi veidojas no daudzām nelielām summām, bet izejošie tiek veikti kā lieli pārskaitījumi.
Nekustamā īpašuma iegāde notiek par nepamatoti zemu cenu. Darījumam nav skaidra juridiska pamata vai saistības ar personisku vai uzņēmējdarbības darbību. Tiek izmantoti viltoti dokumenti. Veikti aizdomīgi darījumi ar elektronisko naudu. Nauda tiek automātiski pārskaitīta no konta uzreiz pēc tās iemaksas. Privātpersona iegulda skaidru naudu uzņēmumā vai veic aizdevumus un maksājumus citām personām summās no 10 000 eiro.
Tiek konstatēti nodokļu nemaksāšanas gadījumi, pastiprinot banku uzraudzību un Finanšu izlūkošanas dienesta kontroli. Bankām ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz noteiktos limitus, kā to nosaka Ministru kabineta 14. pants. Tas ietver gan aizdomīgu darījumu ziņošanas procedūras, gan detalizētas informācijas sniegšanu atbildīgajām iestādēm. Turklāt automatizēti pārskati tiek nosūtīti arī citām likumā noteiktajām institūcijām.
“SEB bankas” pārstāvji uzsver, ka bankām jāievēro vairāki noteikumi, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2. pants nosaka 18 kritērijus, pēc kuriem darījumi var tikt uzskatīti par aizdomīgiem nodokļu saistību izpildes kontekstā.
Bet vai esat informēti, kādus ienākošos maksājumus uzrauga VID?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
