Pēdējā gada novērojumi liecina – Latvijā dzīvo apmēram 150 brūno lāču, un to izplatība skar aptuveni pusi valsts teritorijas. Lāču skaits turpina pieaugt.
Līdzīgi kā citu lielo plēsēju – vilku un lūšu – populācijas, norāda Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece un zooloģe Guna Bagrade un zoologs, pētnieks Jānis Ozoliņš, viesojoties Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”.
Šī gada pavasarī uzsākta ikgadējā lāču monitoringa sezona – mežos izvietotas kameras un matu “lamatas”. Pētniece skaidro, ka pusē no Latvijas teritorijas ir konstatēta lāču klātbūtne, un tā ir Vidzeme, Latgale, Sēlija. Kurzemē pagaidām vēl neesot skaidrs, cik tad tur īsti ir to lāču, tomēr laiku pa laikam arī tur tie ir novēroti.
Taču monitoringa dati pierāda, ka pagājušajā gadā Latvijā kopumā ir uzturējušies apmēram 150 lāči. Zooloģe norāda – lāči ir modušies, to klātbūtne redzama pēc pēdām. Viena no tādām, kas bijusi 14 cm garumā, fiksēta Viļķenes mežos (Limbažu novadā), kur lāču novērošana notiek jau labu laiku.
Pieaugot populācijām, dzīvnieki kļūst redzamāki arī cilvēku tuvumā – lāči nereti manīti pie pamestām ēkām, bišu dravām vai ābeļdārziem. Taču, kā uzsver pētniece, satraukumam īsti neesot pamata – lāči parasti izvairās no cilvēkiem, ja vien nav runa situāciju, kad lācene ir kopā ar mazuļiem.
Līdzīgi kā lāči, arī vilku un lūšu populācijas Latvijā ir augošas. Vilku skaits pēdējo 20 gadu laikā pat dubultojies, savukārt par lūšiem precīzu datu šobrīd ir mazāk, jo kopš 2021. gada to medības Latvijā ir pārtrauktas.
Lasi vēl: Tā sajūta nav diez ko omulīga: Jēkabpils novada iedzīvotāji nobažījušies par savu drošību; lāči, vilki un lūši siro 150 metrus no mājām (video)
“Zemgale ar saviem plašajiem laukiem ir vismazāk piemērota šiem dzīvniekiem, taču pat šeit nelielos meža puduros iespējams sastapt plašu zīdītāju klāstu,” norāda Ozoliņš.
Eiropā lūšu populācijas ir sadrumstalotas un nespēj savstarpēji mainīties ar gēniem. Baltijas reģiona lūšu populācija ir viena no lielākajām, taču Austrumu robežas žogs var mainīt migrācijas paradumus – kā tieši, to rādīs laiks.
Pavasaris ir arī plēsēju mazuļu dzimšanas laiks. Lūši parasti laiž pasaulē 2–3 mazuļus, kamēr vilku metieni var būt ļoti dažādi – no viena līdz pat 13 kucēniem. Vilku kucēni kļūst patstāvīgi jau rudenī, bet lūšu mazuļi no mātēm ir atkarīgi līdz pat nākamajai ziemai.
