Kāpēc es nemaksāju pat par kafiju pirmajā randiņā – un kāpēc man šķiet, ka tas ir godīgi

Man ir viens draugs – sauksim viņu par Nikolaju. Viņš ir no tiem, kurus daudzas sievietes sauc par īstiem skopuļiem. Nu, tāds – pārlieku taupīgs. Bet pats Nikolajs gan tam nekādā ziņā nepiekrīt.

Reiz sēdējām draugu un paziņu kompānijā, un saruna tā nemanot aizgāja par iepazīšanos un attiecībām. Es toreiz pavisam tieši pajautāju Nikolajam – kāpēc viņš neizmaksāja vakariņas tai sievietei, kuru pats sauca par mīļoto? Nu jo galu galā – taču patīkami ir iepriecināt cilvēku, kurš tev ir tuvs, vai ne?

– Koļa, nu nopietni – kas tur slikts, ja tu, piemēram, samaksā par kafiju? Un vispār – kas tur tik slikts, ka tu iztērē naudu savai mīļotajai sievietei? Taču pašam taču prieks, vai ne, kad viņa smaida?

– Bet kāpēc man būtu jāmaksā? – Koļa atmeta ar roku. – “Viņa taču arī var samaksāt. Vai tad viņa nāca uz randiņu ar mani naudas dēļ? Ja tā, tad laikam esam dažādās lapaspusēs.

– Klausies, Koļa, man tev jautājums – tev tiešām žēl naudas sievietei?

– Te nav runa par žēl vai nežēl. Vienkārši nesaprotu – kāpēc man būtu jāizmaksā?

– Nu labi, bet pasaki man vienu – tu viņai vismaz iepriekš pasaki, ka katrs maksās par sevi? Lai viņa uzreiz zin, ka uz tevis necerēt?

– Protams, ka nē! Ja es viņai uzreiz pateiktu, ka katrs maksās par sevi, viņa vienkārši atteiktos no tikšanās. Nu, kurai gan tas patiks – uzaicina uz randiņu, bet jau iepriekš paziņo, ka nekādas kafijas viņai neizmaksās…

– Ja tu uzskati, ka sievietei pirmajā randiņā pašai jāsedz kafijas izmaksas, tad kāpēc to neizskaidrot jau no paša sākuma? Godīgums ir ļoti svarīgs, un tas palīdz veidot skaidru sapratni. Varbūt ir vērts jau uzreiz paskaidrot, kādas ir tavas gaidas no attiecībām un vai tev ir vēlme ieguldīties arī citos veidos, piemēram, daloties ar rēķiniem. Tas varētu būt pozitīvāks veids, kā veidot dialogu, nevis ļaut pārpratumiem un aizdomām iezagties.

– Bet kāpēc man būtu jāizmaksā tieši viņai?

– Kāpēc gan nē? Atzīsti, ka tev vienkārši ir žēl tērēt grūti nopelnīto naudu uz kādu mazpazīstamu sievieti, bet vienlaikus tu prasi viņai uzmanību, tuvību un komunikāciju, nemaksājot neko pretī. Tu neplāno precēties, bet tikai iztērēt viņas laiku bez jebkādas atdeves, sniedzot tikai solījumus, kas paliek tukši. Ja tā ir, tad būtu godīgi pateikt to skaļi – nevajag tērēt citu laiku.

–  Jā, sievietes, šķiet, vienmēr domā tikai par naudu! Jūs esat tik merkantīlas un izsvērtas!

Es domāju, ka Nikolajs varētu būt ļoti vērsts uz materiālām lietām un mēģina slēpt savas patiesās izjūtas, izmantojot dzimumu līdztiesības tēmu. Iespējams, tas ir veids, kā aizsargāties no personīgajām neskaidrībām.

Ir cilvēki, kuri randiņu laikā jūtas neērti, kad runa ir par izdevumiem, piemēram, par kafiju vai citiem dzērieniem. Kāda no pieejām varētu būt – vienkārši pateikt, ka šobrīd nav iespējams segt šos izdevumus, ja tas ir finansiāli neizdevīgi. Tas varētu palīdzēt abām pusēm labāk izprast katra vēlmes un iespējas, pirms vēl sākt attiecības.

Tomēr, ja cilvēks nevar piedāvāt savam partnerim pat mazas patīkamas lietas, iespējams, būtu vērts apsvērt, kādas vērtības ir svarīgas ilgtermiņa attiecībās. Galvenais ir būt atklātam, nevis slēpt savas patiesās jūtas vai finansiālo stāvokli.