Iedomājies vidēji statistisko cilvēku 65+ mūsu valstī. Protams, ir brīnišķīgi izņēmumi, taču pārsvarā neveidojas priekšstats par aktīvu un dzīvespriecīgu cilvēku, bet drīzāk par mazkustīgu indivīdu, kura intereses aprobežojas ar televizora skatīšanos un akcijas preču iegādi.
Bet ir vērts paskatīties uz gados vecāka gadagājuma cilvēkiem Rietumeiropā: viņi izskatās jaunāki par savu vecumu un piekopj daudz aktīvāku dzīvesveidu nekā pensionāri mūsu valstī. Apspriedīsim, kādas tad ir būtiskākās atšķirības un kāpēc mums viss ir “tā”.
Rietumeiropieši nedzīvo tikai bērnu dēļ
Viens no galvenajiem iemesliem ir viņu attieksme pret ģimeni un vecāku statusu. Pretēji mūsu sabiedrībā izplatītajiem uzskatiem, pensionāri Rietumeiropā neuzskata, ka viņu dzīvei jārotē tikai ap bērniem un mazbērniem.
Savu atvašu intereses viņi neliek augstāk par savējām, kā tas nereti notiek mūsu ģimenēs, un pavisam noteikti “neizšķīst” savos bērnos un mazbērnos.
Pēc speciālistu uzskata, vecākiem nevajadzētu sevi ziedot bērnu labā. Tas ir nepareizi abām pusēm.
Tā vietā, lai upurētu savu laiku, naudu un enerģiju pieaugušu bērnu labā, pensionāri Rietumeiropā koncentrējas uz sevi. Šāda kultūra ieaudzina cilvēkos neatkarības un pašpietiekamības sajūtu.
Mūsu bērni ir indivīdi, nevis mūsu pašu paplašinājumi. Viņiem jāiet savs ceļš, jāsasniedz savi mērķi, pauž eksperti.
Rietumeiropā jau no agras bērnības bērni tiek audzināti, lai būtu neatkarīgi un uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Tāpēc, sasniedzot pilngadību, viņi bieži pamet vecāku mājas, izveidojot savu dzīvi, nenorēķinoties, ka vecāki pastāvīgi sniegs palīdzību. Kad bērniem piedzimst savi bērni, viņi nemeklē vecvecāku palīdzību, kā tas bieži notiek mūsu pusē.
Atbrīvojoties no bērnu audzināšanas pienākumiem, pensionāriem ir iespēja piepildīt savus sapņus un intereses. Aiziešana pensijā viņiem paver jaunus apvāršņus pašrealizācijai.
Rietumeiropieši daudz ceļo, nodarbojas ar vaļaspriekiem, apmeklē kursus un apmācības, kā arī piekopj aktīvu dzīvesveidu. Tas viss labvēlīgi ietekmē ne tikai viņu fizisko, bet arī psiholoģisko stāvokli. Brīvības sajūta, jauna pieredze un stimuli uztur dzīves tonusu. Turklāt, piemēram, vācieši, beidzot aktīvās darba gaitas, saņem pieklājīgu pensiju, ar kuru pilnībā pietiek arī ceļošanai pa pasauli.
Rietumeiropieši ievēro mērenību ēšanā
Vēl viens būtisks aspekts ir uztura un ēšanas kultūras atšķirības. Lai gan daudziem patīk zviedru galds viesnīcās, pastāv ievērojama atšķirība starp mums un ārzemniekiem viņu ēšanas paradumos. Mēs bieži sakraujam daudz ēdiena uz šķīvjiem, un mums mēdz būt tendence pārmērīgi ēst un nepietiekami līdzsvaroti izturēties pret pārtiku.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…
Tevi noteikti interesēs
- Vīrs vienmēr prasa papildporciju – kad mājās ir kāposti un nedaudz maltās gaļas, uzreiz gatavoju šo gardumu
- Sinoptiķu prognoze svētkiem: Ziemassvētkos gaidāms gan lietus, gan sniegs, bet drīz pēc tiem – kārtīgi ziemas mīnusi
- Omīte man iemācīja ziemā turēt iedegtu sveci siltumnīcā: atklāšu kāpēc un ko tas dos
- TESTS. Izvēlies sniegpārsliņu un uzzini, ko Uguns Zirgs tev patiesībā atnesīs 2026. gadā
- Braucu ar taksi un pamanīju kaut ko dīvainu uz šofera rokas, ko viņš turpināja spaidīt: kas tas ir
- Gardākā svētku uzkoda: kraukšķi ar brētliņām, kas pazūd vienā mirklī











