Laiku pa laikam cilvēki ziņo par dažādu plēsēju parādīšanos Latvijas dabā – ne lāči, ne vilki, ne lūši mūsu dabā vairs nav retums, tomēr šoreiz ir novērots kāds dzīvnieks, kura ierašanās mūsu teritorijā ir patiešām vēl nebijis gadījums.
Žurnāls “Medības” raksta, ka kāds lasītājs tiem iesūtījis informāciju un attēlus, ka Latgalē, netālu no Krievijas robežas, meža novērošanas kamerā fiksēts dzīvnieks, kas, pēc izskata un uzvedības spriežot, ir jenots. Ja šis novērojums apstiprināsies, tad tas izrādīsies pirmais oficiālais pierādījums, ka jenots ir parādījies Latvijas teritorijā. Diemžēl, lai arī savā ziņā tas izklausās pēc priecīga notikuma, īstenībā tā nemaz nav.
Interesanti, ka bieži vien cilvēki jauc jenotu ar jenotsuni. Kaut patiesībā atšķirība starp abiem ir milzīga. Lai arī abiem dzīvniekiem ir līdzīgs nosaukums un dažas vizuālas līdzības, tie nav radinieki. Jenotsuns jau sen ir izplatījies un reģistrēts savvaļas dzīvnieks Latvijā, kas nenodara nopietnus kaitējumus dabai, bet jenots ir invazīva suga, kas netika līdz šim šeit reģistrēta.
Jenots (Procyon lotor) ir neliela izmēra plēsējs, kas pieder jenotu dzimtai (Procyonidae) un nācis no Ziemeļamerikas. Tas ir labi pazīstams ar savu raksturīgo izskatu – melnu “masku” ap acīm. Lai arī dzīvnieks ir samērā neliels – no 5 līdz 10 kg svarā, tas ir ļoti izveicīgs. Tas lieliski prot rāpties kokos, prot atvērt pat konteinerus un durvis. Galvenās šī plēsēja aktivitātes notiek vai nu krēslas stundās vai naktī.
Klajā nākuši priecīgi un garšīgi jaunumi saistībā ar skatītāju iemīļoto filmiņu “Straume”
Eiropā jenots parādījās 20.gadsimtā kā kažokzvērs, īpaši tika audzēti Vācijā, Polijā un Krievijā. Mūsdienās ir plaši izplatīta un diemžēl invazīva suga. Vistuvāk Latvijai jenoti ir reģistrēti Lietuvā, bet Latvijā līdz šim savvaļā jenots netika reģistrēts.
Lasi vēl: Kāpēc nedrīkst plūkt ceriņus – arī es agrāk to nezināju, līdz sapratu, ka aiz tā slēpjas simtiem gadus vecs likums
Ir gan viens svarīgs faktors kas jāievēro vusiem iedzīvotājiem saistībā ar šo! Par to vairāk raksta turpinājumā plus VIDEO
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
