Otrā princese: kā Keita un Megana patiesībā uzvedās pilī
Prinču sievām ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu iedomāties. Viņas abas nav dzimušas aristokrātiskās ģimenēs, nav augušas apkalpotāju ielenkumā un nav ieguvušas iemaņas un manieres, kādas nepieciešamas karaliskās ģimenes locekļiem.
Gan Keita Midltone, gan Megana Mārkla dzimušas turīgās augstākās vidusšķiras ģimenēs, apmeklēja privātskolas, ieguva labu izglītību un bija ļoti ambiciozas. Ienākšana karaliskajā ģimenē katrai no viņām bija sava veida pārsteigums. Tomēr, neskatoties uz līdzīgiem sākuma apstākļiem, katra no šīm sievietēm izvēlējās pilnīgi atšķirīgu pieeju.
Keita koncentrējās uz to, kā kļūt par ģimenes daļu. Megana jau no pirmajām dienām bija apņēmusies kļūt par slavenāko un mīlētāko britu karaliskās ģimenes locekli. Meganas parādīšanās ģimenes dzīvē varēja kļūt par svaiga gaisa malku, ieviest jaunas nianses kopējā melodijā, taču izrādījās, ka šis instruments nespēj spēlēt ansamblī.
Uzskatot, ka viņa labāk zina, kā jādarbojas tūkstošgades senai monarhijas institūcijai, Megana bija apņēmības pilna “sagrābt vērsi aiz ragiem”.
Foto – ekrānuzņēmums
Otrā vijole viņai nebija pa prātam, kamēr Keita iemācījās nepieciešamības gadījumā atkāpties ēnā. Pirmkārt, šķiet, svarīgākais bija tas, ka Keitai Midltonei dzīve britu karaliskajā saimē bija harmonisku ģimenes attiecību veidošanas jautājums, kamēr amerikāņu aktrise to uztvēra kā jaunu iespēju būvēt zvaigznes karjeru.
Lēni un rūpīgi analizējot atmosfēru, attiecības starp cilvēkiem un noteikumus, kuriem pakļauta karaliskās ģimenes dzīve un darbs, Keita meklēja savu ceļu un iespējas eksistēt šajos rāmjos – paplašinot tos, kad nepieciešams, bet nesagraujot pamatus. Tas attiecās gan uz bērnu audzināšanu, gan attiecībām ar presi utt.
Megana, gluži kā viesulis, šķērsoja visu savā ceļā, domādama, ka viegli noteiks savus spēles noteikumus. Lielā mērā to veicināja pats princis Harijs, kurš vienmēr bija neapmierināts ar savu statusu. Viņu sajūsmināja Meganas rīcība, kamēr viņa bija pārsteigta par elementāriem pieklājības noteikumiem – sakot princim, ka viņš lūdz: “Vai jūs varētu man pasniegt tēju?” nevis: “Atnesiet man tēju.” Taču šajā vienkāršajā valodas niansē ir vesela plaisa starp divām pasaulēm.
Lasi vēl: Kā tīrīt televizora ekrānu, lai uz tā nebūtu svītru
Lai palīdzētu nākamajai Velsas princesei iejusties un adaptēties, Keitu savā paspārnē ņēma Kamilla. Ilgu laiku Keita uzstājās kā prinča Viljama pavadone, nevis kā patstāvīga persona. Tā ir dabiska loma šāda cilvēka sievai. Keita spēja izvairīties no kļūdām, kas savulaik sabojāja Čārlza un Diānas attiecības.
Par Meganu Mārklu arī tika rūpēts – karaliene Elizabete II viņas “apmācību” uzticēja savām tuvākajām līdzgaitniecēm – Sofijai, Edinburgas hercogienei, un lēdijai Sūzenai Hasi. Šīs cienījamās sievietes palīdzēja amerikānietei apgūt pamatus, taču, kā vēlāk kļuva zināms, Megana šo palīdzību noraidīja. (Un vēlāk intervijā pie Opras Vinfrijas teica, ka neviens viņai neko nav paskaidrojis un neko nav iemācījis.)
Meganu pārsteidza, ka karaliskas personas dzīve nemaz nav līdzīga superzvaigznes dzīvei un ir saistīta ar daudz vairāk nosacījumiem. Turklāt viņai nācās saskarties ar faktu, ka, līdzīgi kā Harijs bija otrais dēls, viņa kļuva par otro princesi. Atkarībā no statusa karaliskās ģimenes locekļi noteiktā secībā stāv uz balkona, ieņem vietas pie galda oficiālajos banketos utt.
Tāds ir lietu kārtības princips – mantinieks un nākamais karalis vienmēr ir pirmajā vietā. Taču Harijam viņa otra dēla statuss kļuva par dziļu aizvainojumu, kā vēlāk izriet no viņa memuāriem. Megana nesaprata, ka, kļūstot par karaliskās ģimenes locekli, “tu nedari, kā vēlies, bet dari, kā tev liek”. Tādējādi Megana sāka uztvert subordināciju kā necieņu.
Kāds iekšējs avots apraksta šādu epizodi:
Hercogiene palūdza darbiniecei kaut ko izdarīt, bet viņa atbildēja: “Piedodiet, es to nevaru, jo strādāju pie Keitas.” Megana “tiešām juta, ka viņa nav tik svarīga”, un piebilda, ka, būdama “princese”, viņa “pieņēma, ka, ja tu prasi personālam kaut ko izdarīt, viņi to izdara”. Pēc tam izcēlās pārrunas starp Meganu un personālu, kas Keitu pārsteidza. Personālam kopumā bija grūti.
Pieraduši pie lietišķas, cieņas pilnas komunikācijas, viņi saskārās ar to, ka Megana reizēm bija pārlieku draudzīga – apskāvās un smējās kopā –, bet citkārt deva uzdevumus ārpus viņu pienākumiem un izrādīja nepatiku.
Piemēram, kādu reizi viņa lika sabiedrisko attiecību sekretāram atrast piknikam segu konkrētā krāsā, neņemot vērā, ka tā nav viņa atbildība. Neskatoties uz profesionālajām prasmēm un amatiem, personāls viņas acīs bija kalpotāji, kuru pienākums – padarīt viņas dzīvi ērtāku.
Salīdzinot abu hercogieņu uzvedību, karaliskie reportieri saka:
“Viņas šajā ziņā kopē karalieni – ar visām viņas Ziemassvētku ballītēm un dāvanām saviem cilvēkiem. Viņas lepojas ar to, ka izturas pret personālu kā pret ģimenes locekļiem. Viņas saprot, ka viņiem nemaksā milzīgas algas, tāpēc ir vienkārši ļoti laipnas.”
Gan Keita, gan Megana saskārās ar preses jautājumiem. Un katrā situācijā viņas rīkojās pilnīgi atšķirīgi. Keita ieklausījās speciālistu, kas viņai palīdzēja, padomos, kamēr Megana tos noraidīja un darīja visu pa savam. Kā piemēru iekšējie avoti min sarunu par globālo sasilšanu:
“Viņa (Kaita) nav no tiem, kas pievienotos pret kaut ko vai aktīvi iestātos par lidojumu aizliegumu, lai tādējādi mazinātu globālo sasilšanu.”
“Atšķirībā no savas brāļasievas, Keita ir pietiekami saprātīga, lai saprastu, ka cīņa pret globālo sasilšanu, visticamāk, radīs kritiku karaliskajai ģimenei, kas, kā zināms, lido ar privātajām lidmašīnām un helikopteriem.”
Noslēgumā – tā, protams, ir divu pilnīgi atšķirīgu dzīves skatījumu un attieksmju pret sevi un citiem sieviešu stāsts. Gan Keita Midltone, gan Megana Mārkla saņēma vienādas iespējas, taču tās izmantoja pilnīgi atšķirīgi. Viena – lēni apguva pamatus un galu galā kļuva par daļu no pasaules, kurā piekrita dzīvot, apprecoties ar princi. Otrā – ik uz soļa demonstrēja pārliecību un lepnumu, izraisot konfliktus ģimenē un sagraujot savu reputāciju.
