Katru siltās sezonas laiku mēs sastopamies ar laputīm dārzā un augļu kokiem. Ne visi vēlas lietot ķīmiskos līdzekļus, jo rūpējas par ekoloģiju.
Arī es cenšos audzēt dārzeņus un augļus pēc iespējas drošāk un bez ķīmijas. Gadu gaitā man ir sakrājies ne mazums paņēmienu cīņai ar laputīm. Bet pavisam nesen uzzināju, kā šo problēmu risina ķīnieši.
Kāpēc ar laputīm nav iespējams tikt galā uz visiem laikiem
Atklāšu biedējošu noslēpumu: ir divi laputu veidi.
Pirmais veids – nemigrējošās laputis. Tas nozīmē, ka šie kukaiņi bojā tikai vienu augu sugu. Piemēram, ābeles – un neko citu tie neaiztiek. Paši no sevis pa dārzu neizplatās. Ar šīm ir viegli tikt galā – vajag tikai paspēt tās iznīcināt, pirms tās vairojas un izplata pēcnācējus.
Otrais veids – migrējošās laputis. Šodien tās ēd ābeli, bet jau pēc mēneša spārnotās mātītes izlidos no koka un izplatīsies pa visu dārzu, sākot baroties ar jebkuriem augiem, kas viņām iepatiksies. Un, protams, atstās arī kāpurus.
Maz kurš dārzkopis ir iemanījies katru dienu apsekot savu dārzu vai augļu dārzu, meklējot laputu perēkļus vai oliņas. Slinkums, nav laika – un tad jau ir par vēlu, un paliekam ar apgrauztiem augiem un bezcerību uz normālu ražu.
Laputis spēj pārziemot. Pavasarī, ja dārzs netiek apstrādāts, tās pamostas līdz ar siltumu un sāk vairoties, apēdot augus jau augšanas sākumā.
Papildus šiem iemesliem ir vēl viena problēma – skudras. Parasti skudras dārzā tiek uzskatītas par noderīgām. Taču patiesībā no tām ir vairāk ļaunuma nekā labuma, jo tieši skudras apzināti pārnes dažus laputu veidus uz kultūraugiem, tādējādi tās izplatot.
Uzzināju, kā ar laputīm cīnās Ķīnā.
Kāpēc indēt, ja ir arī citi veidi – ķīniešu viltība.
Patiesībā ķīnieši nav izgudrojuši neko jaunu. Viņi vienkārši atdzīvinājuši labi aizmirstas vecās metodes. Mēs esam pieraduši domāt, ka ķīnieši neparūpējas par zemi, apsēdina to ar pesticīdu tonnām, nedomājot par nākotni. Patiesībā Ķīnas lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstītas. Tur pat izdodas audzēt zivis rīsu laukos, kā arī garneles un garšīgas austeres seklajos ūdeņos. Un tas viss pateicoties tradicionālajām tehnoloģijām bez lielas ķīmijas lietošanas.
Ar laputīm ķīnieši cīnās ļoti oriģinālā veidā. Viņi piesaista laukiem mārītes, cenšoties atbrīvoties no skudrām. Mārīte ir dabīgs laputu cīnītājs— tā barojas ar maziem kaitēkļiem, bet neaizskar kultūraugus. Tāpēc Ķīnā ir fermas, kur audzē desmitiem tūkstošu mārīšu, ko pēc tam izlaiž laukos.
Es nelūdzu jums lasīt mārītes visapkārt, bet jūs varat piesaistīt tās savam dārzam, iestādot tikai trīs noderīgus augus. Dilles, fenheli un koriandru mārītes pievelk ar savu smaržu. Tās atlec uz zaļumiem no visām pusēm un reizē apēd visas laputis, kas sakrājušās jūsu dārzā. Vienkārši un efektīvi.
Kamēr mārītes ceļā, es jums pastāstīšu dažus drošus veidus, kā cīnīties ar laputīm. Es tos regulāri izmantoju, un laputis dārzā redzu ļoti reti.
Mājās gatavots ziepes un amonjaks
Pārbaudīta recepte pret laputīm, ko man iemācīja vecmāmiņa-dārzniece. Tikai ņemiet vērā, ka vajadzēs klasiskās 72% mājsaimniecības ziepes bez krāsvielām un citām mūsdienu ķīmiskām piedevām.
Ņemu spaini ar 10 litriem karsta ūdens un izšķīdinu tajā ziepju skaidiņas no pusi no standarta ziepju gabaliņa. Pēc tam pievienoju 2 ēdamkarotes amonjaka spirta. Visu kārtīgi samaisīju un apsmidzināju augus, kuros ir laputis.
Kaitēklis masveidā iet bojā jau pēc pirmās apstrādes. Bet es nepadodos un atkārtoju smidzināšanu pēc 5 dienām, kad izšķilsies jaunā laputu paaudze. Otrā apstrāde izdzīs kaitēkļus līdz sezonas beigām.
Ķiploki un sīpoli
Es šos noderīgos augus izmantoju divos veidos. Pirmkārt, stādīju ķiplokus un sīpolus visās dobēs dārzā. Šie augi aizņem maz vietas, bet laputis no tiem garantēti atkāpjas, jo kaitēklis nevar ciest to smaržu.
Lasi vēl: 5 noderīgi dzīves knifi ar parasto etiķi: to jāzina katrai saimniecei
Otrais veids – pagatavot novārījumu apsmidzināšanai. Ņemu spaini ūdens un kilogramu ķiploku un sīpolu. Sīpolus var ņemt veselos, pat nedaudz sapuvušus, bet ķiplokus – zaļās lapas. Visu kārtīgi sasmalcinu – sagriežu vai samalu gaļas mašīnā un pārleju ar ūdeni. Ļauju nostāvēties 3 stundas. Pēc tam apsmidzinu augus, lai aizsargātu no laputīm.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
