Nezāles — visu dārzkopju “sāpe”. Daudzi uzskata, ka jāizrauj viss pēc kārtas, lai tās nebojātu ražu. Tomēr ir nezāles, kas var būt pat noderīgas un palīdz audzēt veselīgu ražu. Kuras zālītes būtu vērts atstāt, lai dārzs uzplauktu bez liekas problēmas.
Kāpēc dažas nezāles ir noderīgas
Mēs esam pieraduši uzskatīt nezāles par kaitīgām un nevēlamām, taču tajās slēpjas liels potenciāls dārzkopim. Piemēram:
Augsnes irdināšana un struktūras uzlabošana. Daudzām nezālēm ir spēcīga sakņu sistēma, kas sniedzas dziļi zemē. Piemēram, pienenēm saknes iedziļinās augsnē, sadrupinot cietus gabalus un palīdzot gaisam un ūdenim labāk nokļūt pie kultūraugu saknēm. Rezultātā augsne kļūst gaisīgāka un auglīgāka.
Augsnes bagātināšana ar slāpekli un mikroelementiem. Pākšaugu nezāles, piemēram, āboliņš, spēj saistīt slāpekli no gaisa un nodot to augsnei. Šis dabīgais mēslojums samazina nepieciešamību pēc mākslīgām barības vielām.
Noderīgo kukaiņu un apputeksnētāju piesaiste. Ziedošās nezāles (piemēram, kumelīte, pelašķis) nodrošina barību bitēm, tauriņiem un plēsīgajiem kukaiņiem, kas palīdz apkarot kaitēkļus, samazinot vajadzību pēc ķīmiskās aizsardzības.
Augsnes erozijas novēršana. Nezāļu saknes satur virskārtas augsni, neļaujot tai tikt aizskalotai ar lietu vai aizpūstai ar vēju.
Dabiska kaitēkļu kontrole. Dažas nezāles izdala vielas, kas atbaida kaitēkļus un sēnītes.
Kuras nezāles nevajadzētu aiztikt
Starp noderīgajām nezālēm pirmās vietas ieņem āboliņš un citi pākšaugi. To saknes satur bumbuļus ar slāpekli fiksējošām baktērijām, kas spēj pārveidot atmosfēras slāpekli augiem pieejamā formā. Tāpēc āboliņš un lucerna bieži tiek izmantoti kā zaļmēslojuma augi — tie dabiski bagātina augsni ar barības vielām. Turklāt āboliņš piesaista bites, uzlabojot dārzeņu un ogu apputeksnēšanos.
Pienene sākotnēji var šķist tikai nezāle, bet tai ir daudz vērtīgu īpašību: tās dziļi ejošās saknes irdina augsni, bet lapas ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām (tās izmanto salātos un uzlējumos). Pienene palīdz apkarot kaitīgos mikroorganismus augsnē, un tās uzlējumu izmanto kā dabīgu mēslojumu.
Ceļtekas — klasisks augs, kas palīdz saglabāt augsnes mitrumu un novērš eroziju. Tā platie lapu stublāji veido blīvu segumu, pasargājot augsni no izžūšanas. Ceļtekas arī palīdz uzturēt labvēlīgo baktēriju līdzsvaru augsnē.
Kumelīte un pelašķis — dabiskie “dārza sanitāri”. Tie izdala vielas, kas atbaida kaitēkļus un veicina augu veselību. Turklāt šie ziedošie augi piesaista derīgos kukaiņus, veidojot bioloģisko līdzsvaru un samazinot nepieciešamību pēc pesticīdiem.
Nātre — bagātīgs vitamīnu un mikroelementu avots, ko izmanto dabīgā mēslojuma (nātru uzlējuma) pagatavošanai. Tā stimulē kultūraugu augšanu un imunitāti, kā arī atbaida dažus kaitēkļus.
Kad nezāles kļūst par problēmu
Ja nezāļu ir pārāk daudz, tās sāk kaitēt dārzeņiem – konkurē par ūdeni, barības vielām un gaismu. Īpaši kaitīgas ir ātri augošas un blīvas sugas, kas veido necaurejamas audzes un apspiež kultūraugus. Tāpat jāuzmanās no indī***m augiem, piemēram, velnāboliem , kas var būt kaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Svarīgi nav izraut visas nezāles pēc kārtas, bet uzturēt līdzsvaru un kontroli. Regulāri ravējiet dobes, izmantojiet mulču (salmu, skaidu vai lapu), lai apslāpētu jauno nezāļu augšanu un saglabātu mitrumu. Noder arī zaļmēslojuma augi — rudzi, sinepes vai facēlija, kas neļauj nezālēm izplesties un pēc tam uzlabo augsnes sastāvu.
Kā atpazīt nezāles un nekaitēt dārzam
Ne visas nezāles ir kaitīgas, taču dažas jāiznīdē bez žēlastības. Lai nekļūdītos, ieteicams:
Vērot augu izskatu – lapu forma, ziedu krāsa un smarža var daudz pastāstīt.
Lasi vēl: Kāpēc vajadzētu priecāties, ja jūsu dārzā ieviesušās peles, nevis tās padzīt
Izmantot mobilās lietotnes vai vaicāt pieredzējušiem dārzniekiem, ja rodas šaubas.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
