Agrāk biju pārliecināta: vecums – tas ir par mieru, klusumu, kad no rīta čivina putni un neviens nekur nesteidzas. Kad nav kņadas un ikdienas pienākumu, un beidzot var pārstāt visu turēt sevī. Bet pienāk pensija, un mēs joprojām dzīvojam režīmā “vajag, esmu parādā, man jādara”. It kā pienākums nebūtu beidzies, bet tikai kļuvis lielāks.
Mēs taču visu dzīvi skrienam, lai viss būtu ideāli – ģimenei, bērniem, mazbērniem, draugiem. Lai māja spīd, galdā silta zupa, bērni priecīgi, mazbērni gudri, vīrs laimīgs. Bet pasaki man – kur tajā visā esi tu? Vai tu pati vispār vēl atceries, kas tevi dara laimīgu?
Laika gaitā īsta prieka avots nav tas, cik daudz rūpju mums ir, bet gan spēja ļaut sev nedaudz atpūsties un būt vieglākai pret sevi. Šodien atcerēsimies, ka neviens nevar jums pārmest to, ka esat prioritizējusi sevi.
1.Pārstāj skaidrot savas vēlmes
Kad pēdējo reizi tu gribēji kaut ko tikai sev – bez domām, ko par to teiks apkārtējie? Mēs, sievietes, pārāk bieži dzīvojam pēc citu noteikumiem, cenšoties būt „pareizas” un aizmirstot būt laimīgas. Mēs atdodam visu, aizmirstot par sevi. Dzīvojam it kā būtu parādā visiem, bet brieduma gados ir pienācis laiks dzīvot pēc saviem likumiem. Ja vēlies kūku – ēd to. Ja gribi klusumu – izslēdz telefonu. Neskaidro, esi pati. Tu esi atbildīga tikai pret sevi.
2. Atbrīvojieties no liekā
Mēs esam pārdzīvojuši grūtus laikus, tāpēc mēdzam krāt lietas, baidoties, ka tās kādreiz varētu pietrūkt. Taču drīz vien balkoni, skapji un noliktavas piepildās ar vecām, aizmirstām lietām — bērnu drēbēm no pagājušā gadsimta, tējas servīzēm, ko reti izmanto, un apģērbiem, ko vairs nevalkājam.
Šīs nav tikai atmiņas, bet bieži vien lieki priekšmeti, kas krāj putekļus. Ja vēlies, lai tavā mājā ienāk vairāk gaismas un prieka, sāc ar vienkāršu soli — atbrīvo vietu. Kad mājās ir vieglāk elpot, arī dzīve kļūst vienkāršāka, un kārtību uzturēt būs daudz vieglāk.
3.Atlaid tuvākos tādus, kādi viņi ir
Saka, ka ar gadiem nāk gudrība. Bet kas īsti ir gudrība? Tā nav visu zināšana vai citu labošana. Patiesā gudrība ir spēja atlaist — atzīt, ka neesi viszinošs orākuls un ka arī citiem ir tiesības kļūdīties. Tas ir viņu ceļš. Vēlies, lai bērni zvana, interesējas un ir blakus?
Tas jāļauj nākt no viņiem pašiem. Piespiest nevar, bet atraut ir viegli. Pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, vai veidot distanci, kad tā notiek — tas ir tavs lēmums. Svarīgākais — nenovēlēt citiem savu gribu, atlaist kontroli un pieņemt nepilnības. Un esi blakus ne kā vērtētājs, bet kā mierīga osta.
4. Nemēģiniet visiem izpatikt
Frāze “es nevaru atteikt — ja nu kāds apvainosies” ir pazīstama daudziem. Tāpēc nereti darām lietas, ko patiesībā negribam, tikai lai saglabātu labas attiecības. Taču, ja atteikums izraisa neizpratni, tas vairs nav bijis īsts lūgums — tā bija prasība.
Laikam ejot, kļūst skaidrs: būt godīgam par savām robežām ir normāli. Ir labi nepiekrist, neiesaistīties tukšās runās un necensties atbilst citu gaidām. Ja kāds neievēro jūsu robežas vai cenšas izmantot, jums ir tiesības teikt “nē”. Tā nav egoisma izpausme, bet iejūtīga attieksme pret sevi.
5. Aizmirstiet par “ideālās” tēlu
Mēs esam pieradušas censties būt izcilas mājas dzīvē. Taču nereti šī vēlme pārvēršas nogurumā un sajūtā, ka no mums gaida vēl vairāk. Vai kāds tiešām novērtē šo piepūli? Vai vienkārši pierod pie tās? Un pat ja kādreiz kāds nosauc jūs par nesteidzīgu — tas ir labi. Ļaujiet sev dzīvot mierīgāk un ar prieku. Nevis perfekta kārtība, bet mājīgums. Nevis izsmalcināts galds, bet silta zupa. Mazbērniem visvairāk vajag jūsu uzmanību, nevis spožumu plauktos.
6. Nebaidieties būt jūs pati – pat ja tas “nav pēc vecuma”
Kur ir rakstīts, ka vecmāmiņai jāvalkā svinīga jaka un jāsēž uz soliņa ar rožukroni rokās? Nekas neliedz apmeklēt baseinu, izvēlēties košas šalles un doties dejot. Vārdi “tavā vecumā…” nereti atspoguļo sabiedrības pieradumus, nevis tavas vēlmes. Dzīvo ar prieku. Smejies, dziedi, brauc ar velosipēdu – ja sirds to vēlas. Būt dzīvai, īstai un brīvai – arī tā ir gudrība. Atļauj sev to izbaudīt.
7. Pārstājiet visu kontrolēt
Jums nav jāseko līdzi visam un visiem. Pieaugušajiem bērniem un mazbērniem ir savs ceļš, savas izvēles un pieredzes. Dažkārt viņiem jāļauj mācīties pašiem – arī ar mēģinājumiem un kļūdām. Vārdi “es taču teicu” reti ko uzlabo – tie var tikai attālināt.
Tagad ir īstais brīdis pievērst uzmanību sev. Atļaujiet sev atpūsties no nepieciešamības vienmēr būt stiprajai. Uzticieties, ka jūsu mīļie iemācīsies būt stipri paši.
8. Nedzīvojiet pagātnē
Mēs visi reizēm pārdomājam: “Kas būtu, ja es toreiz būtu rīkojusies citādi?” Taču pagātni pārrakstīt nevar. Jo vairāk tajā iedziļināmies, jo tālāk no šodienas attālināmies. Tad nevis dzīvojam, bet tikai eksistējam, iesprostoti atmiņās. Atlaidiet pagātnes vainas sajūtas un piedodiet sev. Dzīve ir šeit un tagad – un tas ir laiks, lai to padarītu gaišāku, īstu un pilnu ar mācībām, nevis ideālu.
9. Neatlieciet laimi uz vēlāku laiku
Mēs tik bieži gaidām „pareizo brīdi” — pensiju, mazbērnu pieaugšanu, labāku labsajūtu. Taču tas brīdis var arī nekad nepienākt. Laime nav kaut kad „vēlāk” — tā ir šobrīd. Tāpēc priecājieties par sauli, ļaujieties mazajiem prieciņiem un dāviniet sev atelpu. Neaizkavējiet laimi, jo tā ir jūsu tiesības un dāvana šajā mirklī.
Dzīvot ar prieku nav greznība, bet nepieciešamība. Tas nav slinkums, bet pateicība sev par paveikto ceļu. Dod sev atļauju atpūsties un baudīt dzīvi. Lai ikdiena nav tikai darbs, bet arī prieka un pateicības brīdis.
