Meteorologs Toms Bricis izlēmis izpētīt ļoti interesantu lietu – dabas fenomenu Latvijā. Esot dažas vietas, kur vasarā negaisa mākoņi un lietus “met līkumu”.
Laika ziņu eksperts rosina – ja dzīvo tādā vietā, kur laika apstākļi būtiski mēdz atšķirties, piemēram, līst krietni biežāk vai gluži otrādi – krietni retāk, biežāk ir auksts vai karsts vai ir kādi citi “apstākļi”, viņš aicina to uzrakstīt pie sava “Facebook” ieraksta komentārā vai nosūtīt to uz viņa epastu.
Turklāt, ja esot aizdomas, kas šādus neparastus laika apstākļus izraisa, arī to vajag minēt. To visu Bricis vēlas apkopot, jo nākošnedēļ piedalīsies Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kur tiks runāts un mēģināts rast skaidrojumu tam, kāpēc dažādās Latvijas vietās tiek novēroti šādi “fenomeni”.
Komentāros vairāki Latvijas iedzīvotāji šādas vietas arī minējuši:
Augstrozes lielezers ir maģiska vieta – dzīvoju taisnā līnijā aptuveni 5 km. Tad, kad citur visur spīd saule, mums visu laiku līst. Pagājušajā rudens sezonā bija mēnesis, kad saule uzspīdēja tieši vienu reizi mēneša laikā – visas pārējās dienas bijām zem lietus mākoņa, bija sajūta, ka esam bezdibeņa malā.
Ziemā mums vienmēr ir krietni zemākas temperatūras, nekā 15 km tālāk – Limbažos. Savukārt vasaras periodā, it īpaši pagājušajā vasarā, kad uznāca karstuma vilnis, kam sekoja postošie negaisi, neredzējām lietu nedēļām ilgi – vienmēr visi briestošie lietus mākoņi aizgāja gar malu – dažkārt pat visos virzienos ir bijis kāds lietus mākonis, bet mums vidū spīd saule un lietu nevaram sagaidīt.
Ventspilij negaisa mākoņi met līkumus. Paducina un gar nomali aiziet prom.
Liepājnieki arī saka, ka Liepājas ezers nelaiž klāt lietus mākoņos pāri pilsētai.
Liepas pagasts, Cēsu novads. Ir liela “bedre”, kur dzīvojam. Braucot pie mums, no visām pusēm jābrauc lejā no kalna. Braucot, pāri mežam, no vienas puses var redzēt Raunu un Jaunraunu, no otras Liepu, arī no trešās – Liepas telefona torni. Pie mums vienmēr laikapstākļi atšķiras no tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām: vismaz par pāris grādiem vēsāks, kā piecus kilometrus attālajā ciematā… Arī tad, ja pie mums līst, nav teikts, ka “kalnā” līst un otrādi. Esam Raunas upes un vairāku purvu “ieskauti”…
Stīveru ciemā (Siguldas novads) vasarās negaisi bieži iet ar līkumu, jo tos “uzsūc” Gauja, bet pieņemu, ka tā ir ar visām vietām, kur blakus ir lielas upes!
Gaiziņkalna apkaimē sens ticējums vēstī, ka tas pastumj sāņus mākoņus. Lubejā 7km no Gaiziņa ir Punktiņkalns, mums arī reizēm šķiet, ka mākoņi pašķiras un aiziet gar sāniem Vecpiebalgas vai Madonas virzienā.
Pēc radu teiktā Stendes pusē Bungciemam regulāri lietus gājis garām. Visur apkārt līst, tur nenolīst. Dažreiz braucot ar velosipēdu pa lielo ceļu, varēja just, ka braucu pa siltu gaisu, bet vienuviet sākas krietni aukstāka gaisa josla, kas pēc gabaliņa beidzas. Daudz par to nedomāju, bet sev skaidroju to ar mežu, kas atdala ciemu no Stendes.
Man, dzīvojot Mores pagastā, netālu ir viens “kalns” – Piģekalns (dabā nemaz nemana kā kalnu) – ja pērkons nāk no tā kalna puses, tad vienmēr tas sadalās un aiziet pa vienu un otru pusi. Un tā tas ir kopš te dzīvoju, 20 un vairāk gadi …. Negaisam tiekot aiz mājas, tas atkal sakļaujas…
Par Gaiziņkalnu jau sen runā, ka tas sadala mākoņus. Un arī bieži tika novērots tas, ka kaimiņiem līst, bet otrpus Gaiziņam var nebūt ne piles.
It kā runā, ka Alūksnes ezers arī “pievelk” visus mākoņus. Ja pirms Alūksnes uz Alsviķu – Karvas pusi nebūs nolijis nemaz, tad Alūksnē var būt riktīgas lietavas.
Zaubes pagastā ir vairāk nokrišņu, īpaši ziemā. Citur sniega nav, bet pie mums noteikti būs.
Jā, šī ezeru padarīšana tiešām strādā. Sajūta tāda, ka ezers aizvirza vai pat šķeļ negaisa mākoņus. Tas ir piedzīvots Balvu novada Ploskenes ezera ietekmē. Ezers ir aptuveni 2,5 km aiz purva no mājām, bet ir sajūta, ka negaisa mākoņi it kā riņķī apiet ezeru. Bieži bijis, ka apkārt līst, bet vecāku piemājās dārzs sauss kā pulveris, vai otrādi – salīst pa trako. Atšķiras tikai ar to, no kuras puses nāk mākoņi – no vai uz ezera pusi.
Lasi vēl: Dažas dienas, kad dobēm tuvoties nevajag: dārznieka darbi saskaņā ar Mēness kalendāru no 26.maija līdz 1.jūnijam
Dzīvoju 8km no Salacgrīvas, vietā kur no divām pusēm ieskauj upe. Lietus un bieži arī sniegs mums iet ar līkumu, vai tieši pretēji, kad mums līst, citur nē. Ir gadījumi, kad lietus atnāk līdz upei un un pāri neiet.
Pie mums Vidzemes augšgalā bieži šajā kontekstā tiek pieminēts Burtnieks. Es gan jaucu, vai tas ir tā, ka negaisus aizbīda prom, vai arī ka tieši rada negaisa izlādi un tad uz, piemēram, Rūjienu, negaiss nemaz neatnāk. Es tik precīzi nezinu. Vēl arī piemin Ķoņu kalnu (Rūjienas pusē) – ka negaisi nereti “staigā” ap to.
Madonas novadā dzīvojam ielejā starp Visagala pilskalnu un Aivieksti. Bieži lietus un negaisa mākoņi apmet līkumu, līst daudz mazāk, salīdzinot ar kaimiņiem turpat dažu km attālumā. Noteikti ietekmē arī netālais Lubāns. Arī tagad visi slīkst, bet mums kārtīgs lietus nemaz nenāktu par ļaunu.
Jelgavas pusē starp Glūdu/Bramberģi, Zaļeniekiem un Svēti šķiet, ka ir Bermudu trīsstūris. Nereti negaisi vai lielie lietus mākoņi paiet garām. Iespējams, ka tas saistīts ar netālu esošo Ģībotkalnu, bet maz ticams, jo augstums ir tikai ap 15 metri virs jūras līmeņa. No vienas puses ir Svētes upe, no otras puses – Tērvetes upe.
