Latvijas Radio 2 jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē bija viena no retajām reizēm, kad Maestro Raimonds Pauls, kuram šobrīd ir 89 gadi, palika skatītāju rindās un neuzkāpa uz skatuves, kā ierasts.
Par šo notikumu vēsta “santa.lv”. Lai kur viņš dotos, Maestro nemitīgi tika apbrīnoti — viņu no visām pusēm ieskāva dāmas, dažāda vecuma cienītājas ar degsmi centās iegūt kopīgu fotogrāfiju ar izcilo komponistu.
Pauls jokojot atzinās: Man tās kājas vairs neklausa, norādot, ka viņam vairs nav tik viegli izvairīties no uzmanības.
Saskaņā ar vietnē “raimondspauls.lv” publicēto informāciju, Raimonds Pauls ir ne tikai slavenākais latviešu komponists, bet arī plaši atzīts ārpus Latvijas. Viņa mūzika ir skanējusi prestižās koncertzālēs dažādās pasaules valstīs. Maestro unikālais talants apvieno tautas mūzikas intonācijas ar džeza, blūza, šansona, rokenrola, vācu šlāgera un ziņģes elementiem, radot mūziku, kas ir gan laikmetīga, gan demokrātiska, un vienlaikus pieejama plašai auditorijai. 2025.gada 12. janvārī Maestro plāno ar īpašu pasākumu atzīmēt savu 90. jubileju.
Ko maestro domā par dziesmu svētkiem
Sarunā ar laikrakstu “Neatkarīgā” Pauls pauda viedokli, ka dziesmu svētkiem pietrūkst vienkāršības: Man šķiet, ka dziesmu svētki palikuši pārāk sterili, balti, viņš saka. Tiem lauku cilvēkiem, kuri brauc uz svētkiem, gribas kaut ko tuvāku sirdij. Tieši viņu klātbūtne ir būtiskākā. Pauls arī izteicās, ka dažas dziesmas svētkos šķitušas liekas, taču viņš nemin konkrētus piemērus, sakot, ka varbūt tās bija kādas piekāpšanās komponistiem vai vienkārši repertuāra plānošanas kļūdas.
Viņa viedoklim var piekrist arī plašāka publika — daudzi klausītāji vēlas dzirdēt vairāk populāru, tautā zināmu dziesmu, kas spēj apvienot tos, kuri nedzied koros, bet mīl latviešu dziesmu kultūru. Tieši dzirkstošas un dzīvību apliecinošas kompozīcijas, kuru vārdus zina teju ikviens, veido svētku garu. Tāpēc būtu lietderīgi rosināt diskusiju par dziesmu svētku repertuāra līdzsvaru, lai klasiskā un populārā mūzika tiktu pārstāvētas vienlīdz nozīmīgi.
Lasi vēl: Vasarā uz jūru nebraucu: 6 iemesli, kāpēc par to nenožēloju
Īpašu sajūsmu izpelnījās arī koncerts pie “Arēnas Rīga”, kas notika tūlīt pēc svētku gājiena, bet ceturtdienas koncerts “Tīrums” izcēlās ar emocionālu skaidrību un patiesumu. Tas bija pacilājošs un sirsnīgs, kā jau vēstīja pats nosaukums. Arī lielkoncerts “Mūžīgais dzinējs” noritēja ar tādu enerģiju un skaistumu, ka tajā dejot gan jauni, gan sirmi latvieši patiesi apliecināja savu garīgo spēku un nacionālo identitāti — ka viņi ir īsti “mūžīgā dzinēja” radinieki.
2. jūlijs seno tautu kalendāros Bišu diena: šīs 5 lietas nedrīkst darīt, lai neaizbiedētu veiksmi
