Vai dzīve pēc 80 gadiem sievietei kļūst pārāk smaga? Daudzi tā domā. Bet vai tas vienmēr tā ir?
Komentārs pie kāda ieraksta manā kanālā piesaistīja uzmanību — tajā bija jūtamas bažas un personisks redzējums. Tas rosināja pārdomas par to, kāda var būt dzīve vecumdienās.
Mēs sākam dziļāk saprast citus tikai tad, kad paši piedzīvojam līdzīgu situāciju. Zinu sievieti, kura nodzīvoja līdz 93 gadiem un bija ļoti aktīva — gandrīz līdz 90 gadiem strādāja par sētnieci, kas prasa ievērojamu fizisko piepūli.
Taču pēdējie trīs gadi bija citādi — viņa kļuva tik vāja, ka nespēja vairs pati parūpēties par sevi, piemēram, ieliet ūdeni, pagatavot ēdienu vai sakārtot māju. Viņa sāka aizmirst tuvinieku sejas, neskatoties uz ģimenes rūpēm.
Šāda situācija rada daudz grūtību un izaicinājumu. Es nevēlētos, lai kādam nāktos to piedzīvot. Un arī mani pārņem doma, ka tas kādreiz varētu skart arī mani.
Ieteicams rūpīgi izlasīt šo komentāru kopā ar ierakstu un diskusiju. Tie piedāvā noderīgu skatījumu.
Taču ir arī laba ziņa — jums nekad nevajadzēs būt «citā vietā». Kā turpināt savu ceļu, saglabāt spēku un cienīgi nodzīvot pieaugušo dzīvi? Apskatīsim to kopā.
Pirmais noteikums ir nebaidīties no citu cilvēku pieredzes
Viena no biežākajām domāšanas kļūdām ir citu stāstu uztvere kā savējo likteni. Redzot vājinātu vecu sievieti, domājam: «Ar mani notiks tas pats.» Tā zemapziņā ienāk satraucoša doma, kas pakāpeniski ietekmē iekšējo līdzsvaru.
Ģeštalta terapijā šo sauc par konfluenci — tas nozīmē, ka cilvēks psiholoģiski saplūst ar kāda cita stāvokli. «Viņa bija grūtībās — tātad arī man tā būs.» Taču tā nav taisnība! Pat ja jūs saskarsieties ar kādām grūtībām, tās būs jūsu paša pieredze. Un, ja neuzņemsieties citu cilvēku pieredzi, pastāv liela iespēja, ka tā jūs neskars.
Nav iespējams pilnībā iejusties cita cilvēka situācijā. Katram no mums ir unikāla dzīve — atšķirīgi vecāki, vide un apstākļi. Jūs esat unikāla persona. Gan izaicinājumi, gan prieki ir katra paša pieredze, tie neatkārtojas un nav citu kopijas.
Vai vēlaties pārliecināties? Izlasiet iedvesmojošus stāstus par sievietēm, kas atradušas prieku pēc 60 gadiem. Tie sniedz patiesu pozitīvas enerģijas devu.
Otrais noteikums ir dzīvot realitātē, nevis kāda cita bailēs
Tā vietā, lai satrauktos par nākotni, ir lietderīgāk sev uzdot jautājumu: «Ko es varu darīt jau tagad, lai mazinātu risku nonākt šādā situācijā?»
Pārlieku lielas bažas, it īpaši, ja tās netiek izteiktas, var izsmelt spēkus. Tā vietā, lai meklētu palīdzību un atbalstu, cilvēks bieži vien cīnās viens, iztērējot savu enerģiju.
Neizteiktas emocijas var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Ir svarīgi ļaut sev izjust dažādas jūtas, īpaši tās, kas norāda uz uzmanību un piesardzību. Tomēr uzmanība būtu jāpievērš tam, kas notiek šeit un tagad, nevis tam, kas varētu notikt tālāk nākotnē — un arī tad tas nav noteikti.
Pēc speciālistu domām, problēmas jārisina pa solim, kad tās parādās. Citādi tas var prasīt nevajadzīgu enerģiju.
Trešais noteikums ir viens no būtiskākajiem, un tas vēl nav viss — vēl svarīgi likumi sekos…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
