Aizvakar un vakar visā Latvijas teritorijā plosījās bargs negaiss, par ko laikus brīdināja meteorologi. Nu zināms arī, cik lieli krusas graudi negaisa laikā krita no debesīm.
Meteorologs Toms Bricis sociālajos tīklos publicējis, iespējams, lielāko krusas graudu kāds jebkad nokritis negaisa laikā Latvijā. Konkrētais gadījums ir no Smiltenes novada.
Jau iepriekš gan meteorologs Toms Bricis, gan TV3 laika ziņu moderators Martins Bergšteins brīdināja, ka negaisi būs spēcīgi, bet tieši lokāli. Dažās vietās tie var apiet apkārt, un nebūt pavisam nekas. Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs daļā Latvijas bija izsludinājis sarkano brīdinājumu, bet daļā – oranžo, kas apzīmē potenciāli bīstamus laika apstākļus.
Krusa negaisa laikā veidojas ļoti specifiskos apstākļos. Tas notiek tad, kad gaisā uzkrājas daudz mitruma, ir spēcīgs gaisa pacēlums un augstu atmosfērā valda zema temperatūra. Vispirms negaisa mākoņos siltajam un mitrajam gaisam strauji ceļoties augšup, tas sāk atdzist. Sasniedzot noteiktu augstumu, temperatūra noslīd zem 0 grādiem.
Tad mitrums kondensējas un pārvēršas sīkos ledus kristālos. Šie ledus graudi var sākt krist lejup, taču spēcīgās gaisa plūsmas tos atkal paceļ augšā. Katru reizi, kad ledus graudiņš tiek pacelts atpakaļ augstāk mākoņa augstākajos slāņos, ap to sasalst jauns ūdens slānis. Tādā veidā veidojas aizvien lielāki un smagāki krusas graudi – kā neliela izmēra sniega bumbas ar vairākiem ledus slāņiem. Visbeidzot, kad krusas grauds kļūst pārāk smags, lai gaisa plūsma to varētu noturēt, tas krīt lejā un uz zemes nokrīt jau kā krusa.
Lasi vēl: “Mēs tā mīlējām viens otru…”: dziedātāja Ieva Akuratere atklāti stāsta par attiecībām ar slavenu mūziķi (+VIDEO)
Lai krusa izveidotos, ir nepieciešami vairāki faktori vienlaikus: augsti, vertikāli negaisa mākoņi; spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas; zema temperatūra mākoņa augšējos slāņos; liels mitruma daudzums.
“Tas ir tik forši!”: mūziķis Intars Busulis atklāj, kā atradis kopīgu valodu ar savu sievasmāti
Vētras ar krusu visbiežāk notiek tieši vasarā, jo šajā laikā zeme ir silta un gaisā ir daudz mitruma, kas iztvaiko no zemes. Jo stiprāka ir negaisa mākoņu vertikālā attīstība, jo lielāka pastāv iespēja, ka izveidosies krusa.
Toms Bricis pie publicētā video raksta: “Iespaidīga izmēra krusas grauds Smiltenes novada Palsmanes. Šis pretendē uz Latvijas rekordu. Oficiāli krusai tāds nav reģistrēts, bet no arhīviem un pēdējo gadu ziņojumiem lielākie ir 8 cm diametrā.”
Taču arī komentāros cilvēki dalās ar piefiksētajām fotogrāfijām un video. Šāda postoša krusa bijusi vakar 11.jūlijā, dažviet Latvijas reģionos. Šķiet, ka vislielākā krusa un postījumi bijuši Smiltenes, Valmieras un Valkas novados.
Kā ātri atvēsināt auto karstumā: 5 vienkārši un efektīvi triki
Smiltenes novadā, Mēri:
Smiltenes novads, Palsmane:
Smiltenes novads, Mēri:
Valkas novads, Vijciems:
Valmieras novads, Kocēni:
