Konservēšana ir vesela zinātne. Attiecībā uz gurķiem eksistē vairāki īpaši noteikumi. Noskaidrosim, kas par gurķiem, lai tie nesabojātu jūsu konservētos krājumus.
Daudziem marinēti vai sālīti gurķīši ir visgaršīgākie konservējumi. Tāpēc ir tik žēl, ja tie neizdodas garšīgi un sabojājas. Kopā ar pieredzējušiem saimniekiem mēs jums šajā rakstā pastāstīsim, kurus gurķus labāk izmest, nevis likt burkās. Jo citādi jūs varat sabojāt visus konservējumus.
Pirmais, kas jāatceras, ir pārgatavojušies vai dzeltenīgi gurķi. Atcerieties, ka, lai gurķus liktu konservēšanas burkās, tiem jābūt cietiem, stingriem, zaļiem un nekādiem ne citiem. Nederēs attaisnojums “tāpat jau būs labi”, jo, galu galā, viss var sabojāties.
Otrais – gurķiem ir jābūt bez bojājumiem, kas redzami ārpusē uz miziņas. Pat, ja jūs domājat, ka varat “nogriezt” to nelielo bojājumu no mizas, gurķa iekšpusē jau ir iekļuvušas sliktās baktērijas, ko jūs ar aci neredzat. Finālā, ieliekot tādu gurķi burkā, uzreiz viss konservējums ir pagalam.
Lasi vēl: “Bitīt matos! Tu nevari pateikt?” – “lāču mamma” Velga Vītola intervijā pasaka, ko domā par mūsdienu bērnu audzināšanu (+ VIDEO)
Treškārt – lai arī lielajiem gurķiem nav ne vainas, tieši konservējumos vajadzētu uzmantot tikai vidējus un maza izmēra gurķīšus. Tas ir tamdēļ, ka, jo lielāks gurķis, jo grūtāk marinādei vai sālījumam iekļūt pašā gurķī. Atcerieties, ka, lai gurķus sālītu vai marinētu, gurķa garums nedrīkst pārsniegt 13 cm.
Labāk ir gurķus ir pagatavot marinādei uzreiz pēc to iegādes vai novākšanas, lai tie nezaudētu savu svaigumu.
