Mana mamma ir pavārs trešajā paaudzē un gatavo viņa lieliski, bet kad dēls jau vairākus gadus prasa tikai omes gurķīšus, tad parādās vēlme “atkost” viņas recepti
Dēls jau divus gadus studē un dzīvo kopmītnēs. Pirmais gads bija neierasts, jo ar mājas ēdienu bija kā bija. Veda viņš daudz ko no mājām, arī manus marinētos gurķīšus. Šad tad pajautāju kā garšo un atbilde bija viena un tā pati – omei garšīgāki. Ar mīlestību viņš to teica, ar nelielu pajokošanu. Attiecības mums ir ļoti labas. Man drīzāk šķiet viņš mani mēģināja ieinteresēt, lai es pameklēju omes recepti, lai iepriecinu sevi ar sajūtu – “Jeee man izdevās”.
Un tikai retais saprot ko tas nozīmē, apzināties, ka tev ir izdevies “atkost ” gadu desmitiem koptu recepti. Un nav tā, ka mamma to turētu zem pūra, nē. Viņa vairākas reizes man teica, es nepierakstīju vai katru reizi kaut ko nepieliku klāt. Liekas kas tad tur – upeņu lapas, vai kas tad būs ja pielikušu mazāk to vai šo. Bet nē – tagad man ir skaidrs, nedrīkst izlaist nevienu sastāvdaļu, nevienu gramu!
Visaugstāko novērtējumu šādiem gurķiem deva mans students, kad pirmo reizi pateica: “Tavus gurķīšu gribu” . Tā bija mana uzvara! Tieši tā tos gatavoja mana mamma ziemai jau kādus 30 gadus, citu recepti nemaz negribu. Kādreiz šo recepti atradu kā bulgāru. Nu ļoti gardi! Skābeni saldi! Garšvielas piemeklētas ideāli – viss ir tieši tik aromātisks, cik vajag.
Klasiska, gadiem pārbaudīta proporcija. Etiķa un cukura attiecību nemainiet, es to norādu gan gramos, gan karotēs. Un jā, nevāru (bet gan sterilizēju cepeškrāsnī), vienkārši ļauju dārzeņiem sākumā uzsilt, divreiz aplejot ar verdošu ūdeni. Pēc tam ūdeni noleju un leju jau marinādi, tad lieku cepeškrāsni uz 20 minūtēm. Ziemā kraukšķ – un kā vēl kraukšķ. Šis tiešām gadiem pārbaudīts! Turklāt visu aprakstu sīki un smalki. Sāksim!
Gurķus konservēju litra burkās – mums tā ir ērtāk. Apēdam ar labu apetīti – un viss! Tie mums pašu, mājās audzēti. Cenšos gurķīšus lasīt nelielus – pirksta garumā. Lieli caurumi vismaz tajos nav, katru reizi konservēju 2–3 litru burciņas. Šķirņu ir daudz, sējot cenšos atcerēties, kura kur atrodas, bet… veltīgs darbs, es jums teikšu. Sapinas tā, ka neizšķirt.
Pirms tam obligāti mērcēju tos aukstā ūdenī 3–4 stundas, pat tad, ja izmantoju tikko noplūktus. Litra burkas labi nomazgāju ar sodas šķīdumu, sterilizēt nav jēgas, jo to, ko liekam burkās, vienkārši mazgājam un pēc tam karsējot viss būs labi. Gurķiem vienmēr nogriežu galus, tieši galus. Esmu pieradusi tā darīt.
Burkā lieku daudz zaļumu – mums patīk pikanta gurķu garša. Protams, ķiplokus, bet daudz nelieku – saka, ka tie mīkstina gurķa mīkstumu. Liku diļļu ziedkopas (tieši ziedkopas), ķiršu, upeņu un mārrutka lapas. Zaļumu komplekts man ir mazliet nestandarta. Gurķiem vienmēr pievienoju estragonu.
Dārzā aug liels, daudzgadīgs krūms, izaudzināts no sēklām. Tas gurķiem piešķir pikantumu, bet var iztikt arī bez tā. Patiesībā šoreiz bija jāiztiek bez tā – daļu izcirta kļūdas pēc. Pirkšu jaunu, līdz atkal izaug. Bet upeņu un ķiršu lapas ir obligātas, bez tām garša nebūs tāda.
Zinu, ka daži burkās liek arī vīnogu lapas – tad gurķos neveidojas tukšumi. Vai tā ir – nevaru pateikt, mēģināšu. Var ielikt arī pāris ozola lapiņu – ar tām gurķi būs stingri un kraukšķīgi. Pievienoju dažus melno un smaržīgo piparu graudiņus. Lauru lapu nelieku – tā vēlāk dod rūgtumu. Un, ja jums garšo asāki ēdieni, var pievienot nedaudz čili pipara. Dēlam gan patīk bez. Tā ir tā omes klasika.
Gurķus lieku burkās (galus vienmēr apgriežu – ieradums). Mani gurķīši ir mazi, sakārtojas cieši – lielākie apakšā, mazāki augšā. Dažreiz, lai burku pilnībā piepildītu, uzlieku vēl pāris gurķa gabaliņus virsū. Un tad maza diļļu ziedkopa un mārrutka lapas. Uzmanīgi apleju gurķus ar verdošu ūdeni. Lai burkas neplīstu, apakšā var palikt, piemēram, nazi. Var arī uz burkas augšas uzlikt tējkaroti tā, lai tā pieskaras burkas sienām. Neplīsīs – pārbaudīts!
Lasi vēl: Vairāki triki kā panākt, lai tomāti siltumnīcā ātrāk nogatavojas
Pārklāju ar vāciņiem un ļauju burkām nostāvēt apmēram 10 minūtes. Tad ūdeni noleju katlā, ļauju tai atkal uzvārīties un otrreiz apleju burkas ar verdošu ūdeni. Daudzi ūdeni lej izlietnē un lej jaunu verdošu ūdeni, bet šis ūdens taču ir tik aromātisks – es to izmantoju. Lieku ar visiem vāciņiem cepeškrāsnī līdz maina krāsu.
Un tikai otro reizi no nolietā ūdens gatavoju marinādi. Ūdeni noleju mērcēšanas traukā, piepildu līdz vajadzīgajam tilpumam. Vienai litra burkai nepieciešami 500 ml marinādes. Man ir divas burkas, tāpēc vajadzīgs 1 litrs marinādes. Piepildu līdz 1 litram.
Precizēju: vienai litra burkai nepieciešami 500 ml marinādes. Recepti uz 500 ml atradīsiet zemāk – tātad uz vienu litra burku ar gurķiem. Pievienoju sāli, cukuru, etiķi 9% Neaizmirstiet, ka visas nianses ir svarīgas
Lasi vēl: Mantinieki pārdeva māju, aizmirstot par suni, jaunos īpašniekus sagaidīja liels pārsteigums
Leju burkās marinādi, aizvākoju ar vāciņiem, apgriežu otrādi un ietin pāris stundām. Viss gatavs!
Recepte no vecas burtnīcas man ir rakstīta uz 3l burku un 1l marinādes:
1l ūdens
3 ēd.karotes sāls
6 ēd.karotes cukura
9 ēd.karotes etiķa
Attiecīgi ja lieku 1l burkās, tad proporcijas sadalu uz 3.Un jā, cukura ir padaudz, bet noteikti tāpēc jau manam pusaudzim tik ļoti tie garšo, vai ne? Lai labi garšo! Un neaizstājiet zaļumus ar gatavo nopērkamo maisījumu konservēšanai. To var pielikt klāt, bet ne aizstāt.
