Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka Baltijas jūrā peldēties var būt bīstami. Skaidrību viesis meteorologs Toms Bricis, nosaucot arī Latvijas karti, kur šādas vietas patiešām eksistē.
Baltijas jūra ir viena no drošākajām pasaulē: nav stāvu, klinšainu krastu, nav paisumu un bēgumu, un vasaras laikā, peldsezonā, diezgan retas ir vētras. Tomēr tas mēdz iemidzināt mūsu modrību un Baltijas jūra var būt bīstama. Mēs zinām situācijas, kad stiprs vējš pūš no krasta – tādās reizes nevajag doties peldēt ar peldriņķi vai matraci, jo vējš mūs gluži vienkārši var iepūst jūrā un paši mēs netiksim krastā.
Bet ir situācijas, kad vējš pūš no jūras uz krastu, un tādās reizēs liekas, ka nekas bīstams nevarētu būt, tomēr tās ir situācijas, kad veidojas pārrāvuma straumes. Kā tās rodas? Stiprs vējš no jūras rada lielus viļņus. Šādās reizēs vējam jābūt vismaz 10 metru sekundē stipram, bet viļņiem ap metru vai pat augstākiem.
Un viļņi iznes diezgan lielu ūdens daudzumu krastā, kas cenšas nokļūt atpakaļ jūrā. Šis ūdens meklē tādu vietu, kur nokļūt atpakaļ var visērtāk. Parasti tās ir vietas, kur sēkļi ir mazlietiņ seklāki, un līdz ar to ūdens sāk atpakaļ savu ceļu uz jūru.
Kad straume ir izveidojusies, tā var pastāvēt pat vairākas stundas, kamēr vien vējš ir stiprs un viļņi turpina iznest ūdeni krastā. Šī te straume ir dažus metrus līdz dažus desmitus metru plata, un turpina nest ūdeni atpakaļ jūrā.
Kad cilvēks ir iekļuvis šādā straumē, visbiežākā reakcija, kad jūs saprotat, ka jūs nes iekšā atpakaļ jūrā, ir peldēt pret straumi uz krastu. Bet pareizā rīcība ir mēģināt peldēt uz malām, kur šīs straumes nav. Šīs vietas var atpazīt pēc viļņiem. Kur viļņi ir lielāki, ar vairāk putām, kur tie “plīst” – jādodas uz turieni. Un tad patiesībā viļņi pat jums palīdzēs nokļūt krastā.
No pludmales raugoties, šīs straumes var atpazīt pēc tā, ka tajās vietās viļņi ir mazāki, tie mazāk “plīst” vai pat viļņi nav nemaz un ūdens ir rāms – tās arī ir tās bīstamās vietas.
Lasi vēl: “Tas viss man ir ļoti žēl…”: dziedātāja Laima Vaikule negaidīti pasaka, ko domā par sarunāšanos krievu valodā (+ VIDEO)
Ģeologi Latvijā ir noskaidrojuši, kuras tieši ir tās vietas Latvijā, kur ir tie labākie apstākļi, lai veidotos pārrāvuma straumes. Kurzemes dienvidrietumos no Papes līdz pat Pāvilostai – visa dienvidrietumu piekraste. Tāpat arī Užavas un Ventspils puse. Savukārt Rīgas līča piekrastē bīstamākā zona ir no Lielupesgrīvas līdz pat Saulkrastiem.
Tāpat ģeologi iesaka nepeldēties molu tuvumā. Šīs visas vietas Latvijā ir tās, kur ir moli. Un no moliem vislabāk turēties vismaz 200 metru attālumā. Un molu tuvumā šādas straumes var rasties. Un, ja vien neesat olimpiska līmeņa peldētājs, tad molu tuvumā vislabāk nepeldēties.
Un visdrošāk doties atpūsties uz jūru un peldēties ir tad, kad nav vēja. Tad nebūs jāmeklē un jāskatās vietas, kur peldēt drošāk. Kad vējš ir lēns, viļņi mazi, tad peldēties ir pavisam droši.
Kādas sievietes pēc 40 gadiem daudziem vīriešiem nepatīk
