“Gatavojieties dabas spēkam”: kāpēc augusts būs pārbaudījums dažiem reģioniem

Meteorologi brīdina, ka augustā dienvidu reģionos gaidāmi ekstremāli laikapstākļi — anomāls karstums virs +40°C, kam sekos spēcīgas lietavas un vētras.

Tajā pašā laikā austrumu reģionu iedzīvotājus gaida vēsa un mainīga vasara.  Augusts dienvidos var kļūt par pārbaudījumu vietējiem iedzīvotājiem — sinoptiķi prognozē virkni laika apstākļu kataklizmu. Vispirms reģionu pārņems anomāls karstums ar temperatūru virs +40°C, bet pēc tam būs lietus, pērkona negaiss ar krusu un vētras vēji. Meteorologs Sergejevs neizslēdz lokālu plūdu risku atsevišķos rajonos.

Atšķirībā no dienvidiem, augusts centrālajos rajonos būs vēss. Austrumeiropas iedzīvotājiem nevajadzētu rēķināties ar stabilu siltumu — laikapstākļi saglabāsies mainīgi, ar biežiem mākoņiem un temperatūru zem sezonas normas. Pēc dažu laika prognozētāju prognozēm, dienas rādītāji var pazemināties līdz +15…+22°C, kas ir par 3–5 grādiem aukstāk nekā parasti.

Iepriekš kļuva zināms, kāpēc laika apstākļi daudzviet satrauc laika prognozētājus.

Kāpēc lietusgāzes ir kļuvušas tik spēcīgas

Sinoptiķi neparastos nokrišņus skaidro ar globālajām klimata pārmaiņām. Lietusgāžu biežuma un intensitātes palielināšanās mērenajos platuma grādos ir saistīta ar temperatūras paaugstināšanos uz planētas. Tas palielina atmosfēras procesu enerģiju, kas noved pie ekstremāliem nokrišņiem.

Taču lokālas lietusgāzes ir neparedzama parādība. Nokrišņu daudzumu ietekmē daudzi faktori: virsmas temperatūra, mākoņu mitruma saturs, reljefs. Piemēram citviet stundas laikā nolija 50 mm, bet centrā — tikai 5–10 mm. Mākoņi, šķērsojot kādu Austrumeiropas upi, saņēma papildu mitrumu un atnesa īstu tropisku lietusgāzi.

Lasi vēl: No kā baidās telefona krāpnieki – pasakot šīs frāzes krāpnieki paši noliks klausuli

Rekordi un anomālijas: kā mainās klimats

Lai gan 2025. gada jūlijs jau ir pārsniedzis nokrišņu normu (111 mm ar vidējo nokrišņu daudzumu 84 mm), tas joprojām ir tālu no absolūtā rekorda (181 mm 2008. gadā). Tomēr dažas šīs vasaras dienas ir iegājušas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Piemēram, 1951. gada 24. jūlijā  nolija 59,6 mm, bet 2016. gada 15. augustā tika reģistrēti 101 mm.

Laikapstākļi kļūst arvien kontrastaināki. Mūs burtiski mētā starp ārkārtēju karstumu un nenormālām lietusgāzēm. Jūlijs sākās ar +34,6 °C, un pēc tam pēkšņi pārgāja uz tropiskām lietavām.

Arī Latvijā neklāsies viegli – lasiet tālāk