Atceros savu pārsteigumu, kad maija sākumā pirmo reizi ieraudzīju nogatavojušos gurķus pie agronoma. Tagad es pats dalos ar šo metodi. Agrāk uz pirmo ražu bija jāgaida līdz jūnija vidum, bet tagad es novācu svaigus dārzeņus jau maija beigās.
Kāpēc nevar audzēt agrīnus gurķus
Daudzu dārzkopju izplatīta kļūda ir priekšlaicīga augu stādīšana. Rezultātā stādi pārstāj augt un ilgstoši ar kaitēm. Optimālā augsnes temperatūra stādīšanai – 12 grādi 10 centimetru dziļumā. Es mēra ar parastu augsnes termometru no rīta un vakarā trīs dienas.
Stādīt stādus atklātā zemē sāku no 25. aprīļa, kad ir pagājuši spēcīgu salnu draudi. Šajā gadījumā noteikti izmantojiet pagaidu segumu no neausta materiāla. Vairāku gadu laikā šī metode nekad nav cietusi neveiksmi. Pat aukstā pavasarī augi labi iesakņojas un ātri pieņemas spēkā.
Trīs pamatnoteikumi stādu sagatavošanai
Daudzu gadu pieredze rāda – es stādus audzēju tieši 26 dienas. Šajā vecumā sakņu sistēma aizpilda visu augsnes tilpumu, bet nepāraug. Dienas laikā vēroju temperatūru – tai jābūt 22-23 grādi. Naktī ļauju tai atdzist līdz 20. Stādu parastās plastmasas glāzēs puslitra tilpumā, noteikti tajās izveidoju caurumus ūdens novadīšanai.
Agrās ražas novākšanas panākumi ir atkarīgi no pareizas hibrīdu izvēles. Hermann F1, Athlete F1 un Masha F1 ir uzrādījuši labus rezultātus. Šie hibrīdi ir izturīgi pret temperatūras svārstībām un ātri veido olnīcas. Katrā glāzē 2 cm dziļumā iesēju divas sēklas. Dīgsti parādās ceturtajā dienā.
Septiņas dienas pirms stādīšanas veicu rūdīšanu. Sāku ar 15 minūšu uzturēšanos brīvā dabā vismaz 12 grādu temperatūrā. Katru dienu pievienoju 20 minūtes, līdz 2,5 stundām. Pēc otrās īstās lapas parādīšanās laistu ar kālija nitrāta šķīdumu – 5 grami uz 10 litriem ūdens. Barošanu atkārtoju pēc nedēļas. Šāda barošanas shēma veido spēcīgu sakņu sistēmu un spēcīgu stublāju.
Un tagad es jums pastāstīšu par pareizu vietas sagatavošanu stādu stādīšanai.
Dobes sagatavošana agrīno gurķu audzēšanai
No dobes atrašanās vietas ir atkarīga turpmākā raža. Es to izvietoju gar žoga dienvidu pusi 2 metru augstumā. Šāda vieta pasargā augus no aukstiem vējiem un nodrošina maksimālu apgaismojumu. Es sagatavoju zemes gabalu no rudens, izveidojot daudzslāņainu siltu dobi.
Es izraku 35 cm dziļu tranšeju. Apakšā uzliek 10 cm biezu zaru kārtu, lai nodrošinātu drenāžu un siltuma avotu sadalīšanās procesam. Virspusē es uzberu 8 cm lielu maisījumu no kritušām lapām un salmiem. Nākamais slānis ir 8 centimetri pārgatavojušos kūtsmēslu. Augšējais slānis 10 centimetri – auglīga augsne ar komposta piedevu proporcijā 3:1.
Desmit dienas pirms stādu stādīšanas ik pēc metra ierīkoju 70 centimetru augstus lokus. Divās kārtās pārklāju neausto materiālu ar blīvumu 60 grami. Augsne zem šī seguma sasilst līdz 12-13 grādiem pat vēsā laikā. 2 dienas pirms pārstādīšanas noņemu vienu materiāla kārtu.
Stādīšanas bedrītes izvieto 45 cm attālumā. Katrā ievietoju 100 gramus koksnes pelnu un 200 gramus biohumusa. Šis barības vielu maisījums nodrošina aktīvu augu augšanu pēc pārstādīšanas.
Lasi vēl: Noderīga pieneņu nezāle: trīs veidi, kā dārzā izmantot pienenes savā labā
Tagad pievērsīsimies pareizai stādu stādīšanai sagatavotajā dobē.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
