Pagaidām vēl organisms regulāras devas nepieprasa (vēl nav iestājusies fiziskā atkarība), toties psiholoģiskā atkarība ir spilgti izteikta: nepārtraukti gribas uzmundrināties vai, gluži pretēji, atslābināties, proti, izjust vieglu apreibumu. Šajā situācijā vēl pastāv iespēja pateikt NĒ! postošajam vilinājumam un atgriezties normālā dzīvē. Šī stadija, atkarībā no katra cilvēka organisma individuālajām īpatnībām var vilkties no gada līdz 5–7 gadiem.
Otrā stadija var vilkties 10–15 gadus, un arī šajā gadījumā cilvēks neuzskata, ka ir slims. Gluži pretēji, viņam šķiet, ka organisms norūdās: spirtotos dzērienus tas panes vieglāk un vieglāk, izdzert var vairāk un vairāk, bet tāds dzēriens kā alus vispār tiek uztverts gluži kā minerālūdens. Turklāt laiku pa laikam viņš var arī nedzert: nedēļu, mēnesi, divus… Taču reti kurš pamana, ka pārtraukumiem dzeršanā ir ārējie cēloņi: naudas trūkums, problēmas darbā, veselības pasliktināšanās. Paiet dažas skaidrā pavadītas dienas (nedēļas, mēneši) – un viss atkal atgriežas vecajās sliedēs.
Tieši alkoholisma otrajā stadijā attīstās fiziskā atkarība. Otrās stadijas pazīmes:
* zūd izdzertā daudzuma kontrole (dzer nevis tik, cik gribas, bet, līdz viss ir izdzerts, vai arī pats lietotājs “atslēdzas”);
* skaidrā prātā cilvēks ir uzbudināts, ātrsirdīgs, nervozs, bieži nespēj normāli komunicēt ar apkārtējiem;
* paģiras kļūst ārkārtīgi smagas, nereti attīstās abstinences sindroms: paplašinās acu zīlītes, seja kļūst sarkana, stipri izdalās sviedri, ir nespēks, trīc rokas un plakstiņi, neklausa mēle, parādās bezmiegs;
* dzīves “patiesā jēga un prieks” tiek saskatīts tikai pēc kārtējās devas;
* krasi mainās (pieaug vai, gluži pretēji, pavājinās) dzimumtieksme, mazinās potence, ļoti grūti sasniegt orgasmu.
Tieši šajā laikā sākās neatgriezeniskās izmaiņas organismā: attīstās miokardiopātija (alkohola izraisīta sirds mazspēja), aknu ciroze, tiek traucēta plaušu, centrālās un perifēriskās nervu sistēmas darbība, bet, pats galvenais, – mainās vielmaiņa. Pārtraukt dzeršanu alkoholisma otrajā stadijā ir, kā saka, grūti, tomēr iespējami. Viss atkarīgs no cilvēka gribasspēka.
Trešā stadija uzbrūk spēji un negaidot. Pēkšņi pat neliela spirtotā dzēriena deva spēj nogāzt no kājām, burtiski katra iedzeršanas reize beidzas ar pilnīgu atmiņas zudumu, bet vajadzību pēc grādīgās dziras nosaka cilvēka dzīvesstils.
Organisms pilnībā pārkārtojas – bez alkohola devas cilvēks vairs nespēj ne normāli runāt, ne strādāt, ne gulēt. Zūd ne tikai apetīte, bet arī interese par dzīvi. Varētu teikt, ka spirtotais dzēriens kļuvis par sava veida “zālēm”, bez kurām cilvēks nav spējīgs iztikt ne dienu. Krasa dzeršanas pārtraukšana izraisa ārkārtīgi smagus veselības traucējumus, reizēm pat ar letālu iznākumu. Iestājas pilnīga personības degradācija: slimnieka psihe tik ļoti mainās, ka pat tuvinieki un draugi nespēj ar viņu rast kopīgu valodu.
Ja cilvēks ir nodzēries līdz trešajai stadijai, tad, lai viņu atgrieztu normālā dzīvē, nepieciešamas mediķu brigādes – psihologu, narkologu, psihiatru, terapeitu pūles. Klāt pie visa nāksies arī kaut necik savest kārtībā alkohola sagandēto organismu, ko centīsies izdarīt hepatologs, kardiologs, pulmonologs, neiropatologs un citi ārsti.
Ārstēšanās
Ja cilvēks pamanījis sevī alkoholisma pazīmes, strikti apņēmies dzeršanu atmest, taču viņam pietrūkst gribasspēka to izdarīt, kavēties ar vizīti pie ārsta nedrīkst, jo eksistē efektīvi alkoholisma ārstēšanas veidi. Slimības pirmajā stadijā pilnīgi pietiek ar psihoterapijas metodēm un vitamīnu terapijas kursu, kā arī pretalkohola refleksa radīšanu. (Cilvēkam ievada preparātu, kas izraisa sliktu dūšu un vemšanu. Kolīdz sākas vemšanas spazmas, slimniekam jānorij nedaudz alkohola. Aptuveni 20–25 seansu laikā izveidojas noturīga nepatika pret spirtotajiem dzērieniem.)
Toties slimības otrajā, bet īpaši trešajā stadijā pieveikt kaiti ir daudzkārt sarežģītāk.
Pirmām kārtām jānomāc tieksme pēc alkohola. Ar hemodialīzes (asins skalošanas), vitamīnu un dažu citu medikamentu starpniecību tiek atjaunota organisma bioķīmija. Pēc tam slimniekam nozīmē citus medikamentus, kas mijiedarbībā ar alkoholu izraisa ļoti spēcīgas veģetatīvas reakcijas. Pietiek iedzert kaut nedaudz alkohola, un sākas vemšana, krampji, apziņas zudums (līdz pat kolapsam – klīniskai nāvei tuvam stāvoklim). Būtībā uz šo principu arī būvēta metode – zem ādas tiek iešūta kapsula ar preparātu, kas nepārtraukti izdala asinīs medikamenta mikrodevas un darbojas aptuveni divus gadus. Savukārt pacientam ārsts pasaka skaidri un gaiši: “Ja iedzersi – nomirsi!”
Fitoterapija
Diezgan veiksmīgi pieveikt tieksmi pēc alkohola palīdz fitolīdzekļi. Lūk, dažas efektīvas receptes.
* Vienādās daļās sajauc vērmeles un čemuru augstiņu. Divas ēdamkarotes maisījuma aplej ar glāzi degvīna, nedēļu nostādina, izkāš un izdzer pie pusdienām 2–3 reizēs. Ārstēšanos atkārto 3–4 reizes ar 2–3 dienu intervālu.
* Divas ēdamkarotes milteņu lapu aplej ar glāzi ūdens, 10 minūtes vāra, izkāš un lieto pa ēdamkarotei 5–6 reizes dienā.
* Trīs ēdamkarotes mazā mārsila aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina, izkāš un pievieno degvīnam (4–5 ēdamkarotes uz puslitru degvīna).
Šim līdzeklim ir sensibilizējoša iedarbība, proti, tas izsauc vemšanu, galvassāpes un citas nepatīkamas sajūtas.
Ir tikai viens “bet”: visi šie līdzekļi, protams, ir labi, taču lietot tos cilvēks sāks tikai tad, kad pats būs sapratis, ka ir slims un stingri nolēmis no dzeršanas kaites atbrīvoties.
Lasi vēl: Kādēļ alkohols liek mums vemt?
Medus terapija
Medus terapiju alkoholisma ārstēšanā izmanto jau ļoti sen. Turklāt labums no šīs terapijas ir arī tāds, ka medus aizsargā aknas un atjauno tās funkcijas.
Ārstēšanās ar medu notiek pēc šādas shēmas.
* No rīta tukšā dūšā jāapēd 6 tējkarotes medus. Pēc 20 minūtēm – vēl 6, tad jānogaida 20 minūtes un jāapēd vēl 6 tējkarotes medus. Pēc 2 stundām visu šo kursu atkārto, un tikai pēc tam var sēsties brokastot. Nākamajās dienās medu lieto pēc tādas pašas shēmas, tikai devu papildina vēl ar 4 ēdamkarotēm launagā (aptuveni pulksten 16–17). Ja stingri ievēro grafiku, tieksme pēc alkohola pazūd 1–2 mēnešu laikā.
Piparu novārījums
Ko darīt cilvēkam, kurš dzeršanu atmetis, taču nepārtraukti jūt tieksmi pēc alkohola? Viņam noteikti palīdzēs piparu novārījums, jo tas izraisa aptuveni tādas pašas veģetatīvās reakcijas kā 100 gramu degvīna: krasi paplašinās asinsvadi, asinis pieplūst sejai, parādās siltuma sajūta, neliels uzbudinājums, tiek rosināta ēstgriba.
* Sarkano čili pāksti aplej ar 2 glāzēm ūdens, uzkarsē līdz viršanai, 30 minūtes vāra uz lēnas uguns un atdzesē. Dzer pēc vajadzības pa mazai glāzītei maltītes laikā vai pēc ēšanas.
Uzmanību! Piparu novārījumu nav ieteicams lietot cilvēkiem, kas sirgst ar hipertoniju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu un žultspūšļa kaitēm.
Kāpēc iereibušie zaudē samaņu
Zināms, ka daži cilvēki pēc krietnas iedzeršanas pieceļas no galda, pasper dažus nedrošus soļus un krīt. Ilgi nebija zināms, kāpēc tā notiek.
Šķiet, pirms pāris gadiem amerikāņu ārsti šo vienu no galvenajām alkohola lietošanas mīklām atminējuši. Viņuprāt, pēkšņās samaņas zaudēšanas cēlonis ir tas, ka piedzērušā cilvēka organismā asinsvadi zaudējuši spēju sarauties. Bet tieši šis mehānisms ļauj saglabāt asinsspiediena līmeni, strauji pieceļoties.