Lai parūpētos par ģimeni, man nācās pamest augstskolu un atrast darbu. Tas mani nesatrauca – es biju gatavs strādāt gan dienā, gan naktī, lai nodrošinātu savu ģimeni.
Tomēr ļoti drīz es sapratu, ka mūsu attiecības sāka mainīties. Sieva pārņēma ne tikai sievas lomu, bet arī kļuva par stingru “mentoru”. Viņa sāka kontrolēt visu – no ģimenes budžeta līdz manai ikdienai. Es jutos vairāk kā padotais, nevis kā ģimenes vadītājs.
Laika gaitā es sāku pamanīt, ka mūsu intereses un raksturi kļūst arvien atšķirīgāki. Viņa bija stingra un nemainīga – bez izmaiņām, bez kompromisiem. Kādā brīdī sapratu, ka vairs nejūtos kā viņas vīrs; viņa man kļuva vairāk par māti, nevis partneri.
Tagad, kad man ir 30, bieži domāju par nākotni. Kas notiks pēc 20 gadiem? Vai es spēšu palikt līdzās, ja viņai būs vajadzīga palīdzība? Vai esmu gatavs mainīt savus plānus un izvēlēties laulību, kas vairs nenes prieku?
Filips Kirkoravs pēc tēva aiziešanas strauji izmainījies – noskaidro kas noticis
Arvien biežāk domāju par šķiršanos. Sieva to jūt, bet negrib mani palaist. Viņa bieži atgādina par bērnu un saka, ka man ar viņu ir paveicies, ka labāku neatradīšu. Bet ko īsti nozīmē “veiksminieks”?
Es jūtos apmulsis. Mana sirds ir starp pienākuma sajūtu un vēlmi uzsākt jaunu dzīvi.
Ko darīt? Kā nepieļaut kļūdu?
Kā jūs rīkotos manā vietā?
Kāpēc atkritumus nekādā gadījumā nevajadzētu izmest vakarā un kādas tam var būt sekas
