Cik patiesībā lāču tur dzīvo… Valmieras novadā meža kamerās nofilmējies iespaidīga izmēra brūnais lācis (video)

Foto – ekrānuzņēmums

Pēdējā laikā meža kamerās fiksētie brūnie lāči Latvijā vairs nav retums, tomēr pamatots ir jautājums – cik tad patiesībā daudz mūsu mežos mīt lāči?

Sociālajā grupā “Seda. Valmieras novads” kārtējo reizi publicēts labas kvalitātes video no meža kameras, kurās nav redzams neviens cits kā lācis. Taču šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, redzams, ka tas ir augumā liels, brangs, pavisam noteikti pieaudzis lācis.

Sedas purvs atrodas Valmieras novadā un kopš 1954.gada Sedas tīrelī tika iegūta kūdra. Kūdras ieguvi apkalpo šaursliežu dzelzceļš. Šī unikālā dabas vieta ir iekļauta Latvijas un Eiropas nozīmīgāko vietu sarakstā, jo tā ir putnu aizsardzības teritorija.

Agrākajās kūdras ieguves vietās, kur ir stāvošs ūdens, izaugušas niedres, un tur ir izveidojies izcili piemērots biotops ūdensputnu ligzdošanai.

Foto – ekrānuzņēmums

Sedas purvā ir izveidota cilvēkiem apskatāma purva taka, un tā ir viena no garākajām purva takām, kāda atrodama Latvijā. Šeit ir izveidoti divi atsevišķi maršruta apļi – tā saucamais Jērcēnu aplis, kas ir 4,5 km garš un tā dēvētais Sedas aplis, kas ir 4,1 km garš. Abus apļus ir iespējams apvienot vienā maršrutā.

Maksims Galkins publicē līdz šim neredzētas Allas Pugačovas bildes un paziņo, ka 15.aprīlis viņu ģimenē ir ļoti īpaša diena

Šajā vietā apmeklētāju vajadzībām ir uzstādīti arī speciāli skatu torņi, kur cilvēki no augstuma var vērot neparasto dabas ainavu. Savukārt purva dīķos ir iespējams izīrēt laivas, no tām makšķerēt vai arī doties atpūtas braucienā. Iespējams izīrēt arī SUP dēļus un dronus filmēšanas vajadzībām. Jāatzīst, ka šī ir tūristu iecienīta vieta.

Foto – ekrānuzņēmums

Atgādināsim, ka Latvijā brūno lāču skaits pakāpeniski pieaug tieši pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem monitoringa datiem, 2023.gadā Latvijas mežos dzīvoja vismaz 70 brūnie lāči. Tomēr mednieki norāda – reālais lāču skaits Latvijā ir krietni lielāks.

Lasi vēl: Mana dārza dobēs skudras vairs nesaimnieko. Nekādu ķimikāliju, tikai pāris pilieni un tās pazūd bez pēdām

Lāču skaita pieaugumu var skaidrot ar labvēlīgiem barošanās apstākļiem un plašām, neapdzīvotām teritorijām, kas ļauj lāčiem tur dzīvot un vairoties. Tomēr, jāatzīst, ka brūnie lāči aizvien biežāk ir redzami tuvu arī apdzīvotām vietām un cilvēki regulāri kļūst par aculieciniekiem, kad ir sastapušies vai redzējuši lāci.

“Tā sajūta nav diez ko omulīga…”: Jēkabpils novada iedzīvotāji nobažījušies par savu drošību – lāči, vilki un lūši siro 150 metrus no mājām (video)

Latvijā mītošie brūnie lāči pieaugušā vecumā sasniedz iespaidīgus izmērus, īpaši tēviņi. Pieauguša tēviņa svars svārstās no 200 līdz 300 kg, lāču mātītes parasti sver mazāk – no 100 līdz 200 kg. Bet, kad lācis pieceļas stāvus uz pakaļkājām, viņa augums var sasniegt pat līdz 3 metriem.

Foto – ekrānuzņēmums

Lai arī Latvijā dzīvojošie lāči nav tik masīvi kā tie, kas sastopami, piemēram, Aļaskā, tie tik un tā ir spēcīgi un lielākie plēsēji, kādi sastopami Latvijas teritorijā.

Ļoti populāra dārznieku kļūda: ja iestādīsiet burkānus blakus šiem augiem, tiksiet pie švakas ražas vai negaršīgiem sakņaugiem

Lūk, pieaudzis, brūnais lācis, kas šajā dienās sastaps Sedas purva teritorijā, video: