5.aprīlī tiek atzīmēta Vecā Pavasara Māra – diena, kad vērojot laikapstākļus, var prognozēt, kāda būs vasara. Ja nakts ir silta, gaidāms patīkams pavasaris, bet skaidras un saulainas debesis var liecināt par vējainu un vētrainu vasaru.
6.aprīlī (dažviet arī 15. aprīlī) tiek svinēta Tipsis jeb Tipša diena, kas iezīmē pavasara lauku darbu sākumu. Ja ūdeņi šajā dienā plūst lēni, gads var būt sarežģīts. Turpretī skaidra un silta nakts norāda uz sausām un karstām vasaras dienām.
17.aprīlī tiek atzīmēta Zaļā ceturtdiena. Pastāv ticējums, ka, ja naktī uz sētas staba novietota ola sasalst, pavasarī nosals pirmie mieži. Skaidra un silta diena sola labu siena laiku, savukārt apmākušās debesis norāda uz sliktu ražu. Lieldienas, kas šogad iekrīt 20. un 21. aprīlī, simbolizē pavasara atmodu un auglību. Šajā laikā dabā jūtama dzīvības atgriešanās – ūdeņi skan, gaiss vibrē, bet zemes auglību ataino olas un šūpošanās tradīcija.
23.aprīlis jeb Jurģa diena iezīmē zemnieka gada darbu sākumu. Šajā laikā uzzied pirmie pavasara ziedi un atgriežas kukaiņēdāju putni. Ticējumi vēsta – ja Jurģa dienas vakars ir silts un kluss, gaidāma karsta vasara. Saskaņā ar tautas gudrību, ja aprīlis sākas ar salu, tad mēneša beigās bites jau dosies pēc nektāra, simboliski nozīmējot bagātīgu ziedēšanu. Savukārt pērkona negaiss aprīlī vēsta par siltu vasaru un labu riekstu ražu.
Lai gan aprīlī ziemeļvējš joprojām var atnest sniegputeni un salu, kā tas notika 1986. gada vidū, tas vienmēr ir siltāks par martu, bet vēsāks par maiju. Pastāv ticējums, ka auksts marts nozīmē siltu maiju, bet silts marts var nest aukstu un puteņainu aprīli. Ja ziemas beigās, februārī, ziemeļvēji nav bijuši īpaši spēcīgi, tie var atgriezties aprīlī. Šie ticējumi atspoguļo aprīļa mainīgo un neprognozējamo dabu.
