Diemžēl arī Talsu novadā jau vairākus gadus dārzu saimnieki mēģina tikt galā ar apnicīgajiem Spānijas gliemežiem. Jo diemžēl visdažādākie veidi nespēj ar tiem tikt galā efektīvi.
Kā raksta portāls ReTalsi.lv, tāpēc aizvien vairāk dārzu saimnieki izvēlas dabīgu risinājumu – turēt Indijas skrējējpīles, tautā sauktas par pudeļpīlēm. Saimniece Agnese, kura saimnieko “Laucienes strausu fermā” atklāj, ka pīles iegādājusies pēc tam, kad trīs vakarus pēc kārtas katrs salasījuši pa diviem 10 kg spaiņiem, kas pilni ar “spāņiem”. Izmēģināti dažādi līdzekļi, tomēr viss velti – gliemeži noēda 50 ķirbju stādus. Tāpēc tika izlemts par pīļu un zosu iegādi.
Šobrīd Agneses sētā dzīvo deviņas pīles aptuveni uz vienu hektāru – vajadzētu vairāk putnu, tomēr situācija jau tagad ir daudz labāka. Viņa pati inkubē pīļu olas, un piedāvā arī īres iespēju vasarai – pīles var atdot saimniecei atpakaļ uz ziemas mēnešiem.
Pīlēm jābūt pieejamai pilnvērtīgai barībai un vienmēr svaigam ūdenim, jo pēc gliemežu ēšanas knābis ir labi jāizskalo. Ziemā pīles dzīvo kopā ar mājas vistām, pat iziet ārā, lai rušinātos sniegā. Agnese novērojusi, ka pudeļpīles ir tīrīgākas nekā citas šķirnes.
Ja izdomā turēt pudeļpīles, jārēķinās, ka tās jātur vismaz pa pāriem – vienas pašas tās nedzīvot labprāt un kļūst nemierīgas. Un savā starpā, dzīvojot barā, tās cieši turas kopā.
Saimniece Gunta Fetere stāsta, ka pīles viņai ir jau septiņus gadus. Sākumā tās iegādājās, kad sākās “spāņu” invāzija – tie pārvietojās pat pa mājas sienām. Viņai īpaši patīk Indijas skrējējpīļu klusais rakstur un čaklums.
Pīles arī nebojā ziedus, augus un dobes. Tās nerokas pa zemi un ir vieglas. Saimniece Gunta uzskata, ka, ja arī Spānijas gliemeži ir viņas teritorijā, pīles tos vienkārši apēd, pirms kāds tos vispār pamana.
Lasi vēl: Vasara vēl būs! Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs augustā vēl sola +30 grādu karstumu
Reizēm pat pīles aizklīst pie kaimiņiem, bet vairākas reizes atdzenot tās mājās, tās tomēr saprot, kur ir viņu teritorija. Gunta uzskata, ka pilsētvidē, privātā teritorijā ar žogu tās turēt pat ir vienkāršāk, jo laukos ar žogu tad būtu jāapjož lielas platības.
Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki diskutē:
Mums bija apmēram septiņus gadus. Gliemeži bija pēdējais, kas viņām interesēja!
Bet varbūt nemaz nebija “tīras”, jo Latvijā jau baigi “piejaucētas” ar citām šķirnēm. Man “pudelītes” dzīvo jau kādus deviņus gadus, ja ne vairāk, un lieliski tiek galā ar gliemežiem. Pie tam, arī kolorado vaboles lasa.
Par pirmajām bija šaubas, bet tad dabūjām tīršķirnes. Audzējām arī pīlēnus, bet viņas bija nenormāli bailīgas, nekad nepierada pie cilvēka un pamatā dzīvoja mežā. Dārzam skrēja pāri kā viesulis. Beigās atteicāmies no viņām.
Nezinu, kādēļ jums tā. Jā, “pudeles” ir diezgan tramīgas, bet tikpat labi “dresējamas” un pierod, kad viņa pat gana un virza tur, kur nepieciešams. Dārzu nekad nedemolē, un dīķis ar – fiksi nopeldas un tālāk iet gliemežos. Mūsējās varbūt pierod, jo uz nakti tiek dzītas mājās, lai lapsas netiek klāt.
Mums līdzīga pieredze. Nezinu pat, no kurienes radusies slavināšana, ka šīs ēd “spāņus”? Varbūt, ja turēt viņas pusbadā?
