Daugavpils stacija – vilcienā iekāpj blondīne, viņai zvana telefons. Es nejauši dzirdu sarunu, kuru līdz šim brīdim nespēju aizmirst

Tad nākamajā mirklī viņa izņēma grāmatu, kas šķita japāņu valodā. No malas izskatījās, ka viņai nemaz nerada grūtības lasīt šajā sarežģītajā valodā! Es, protams, biju nedaudz pārsteigts, jo patiesībā tā ir valoda, kuru apgūt prasa daudz laika un pūļu.

Beigās viņas lasīšanu pārtrauca telefona zvans. Protams, ir nepieklājīgi klausīties citu sarunas, taču viņa bija tik tuvu, ka nevarēju izvairīties no dzirdēšanas.

Pēc tam tiek uzsākta saruna:

Jā, tas ir pareizi. Barošanas bloks tiek piestiprināts pie sistēmas bloka aizmugures ar 4 skrūvēm. Ko nozīmē “uz kurieni”?

Uz mātes plati vai cieto disku. Jā, bet kāpēc vispār sāki pieskarties datoram, ja neesi pilnībā pārliecināts par savām spējām to darīt?

Nolika klausuli, pamanīja manu pārsteigto seju un uzreiz novērsos. Viņa gan piebilda:

– Tikai mieru, mani mati ir balināti, – viņa piebilda.

Šī stāsta galvenā atziņa ir ļoti vienkārša – nekad neizdari secinājumus par cilvēku, balstoties tikai uz tā ārējo izskatu!

Ja mēs visi pievērstos tikai ārējam, mēs neredzētu cilvēku daudzveidību, ko sniedz personības, pieredze un pasaules redzējums. Dažkārt mūsu iespaidi var būt maldīgi, un tas, kas šķiet virspusē, var slēpt dziļākas vērtības un talantus.

Ko jūs par to domājat? Uzrakstiet savus viedokļus komentāros!