Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati ir nepieciešami pensiju indeksācijai, valsts pakalpojumu cenu noteikšanā valdība balstās uz pavisam citiem priekšstatiem par cenu pieauguma tempu un līmeni. Salīdzinot ar to, nākamgad paredzētais degvielas akcīzes nodokļa kāpums, šķiet, nebūs priekšā dzīves dārdzības realitātei.
Degvielas akcīzes likmju celšanas mērķis 2025. un 2026. gadā ir “daļēji kompensēt darbaspēka nodokļu ieņēmumu kritumu, kā arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, īpaši pašreizējos apstākļos, kad ir kritiski svarīgs finansējums ārējai un iekšējai drošībai, kā arī citiem sabiedrībai nozīmīgiem pasākumiem.”
Tajā pašā laikā atzīts, ka ieņēmumus no akcīzes nodokļa palielināšanas daļēji mazinās degvielas patēriņa kritums, ko izraisīs paaugstinātās nodokļa likmes.
Tomēr valsts ieņēmumus stabilizēs fakts, ka arī Lietuva un Igaunija plāno tuvākajos gados celt akcīzes nodokli degvielai, kā arī Igaunija paaugstinās pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka Latvijas degvielas konkurētspēja Baltijas valstu vidū uzlabosies, jo pēc nodokļu paaugstināšanas Latvijas nodokļu pārsvars pār kaimiņvalstīm samazināsies, nevis pieaugs.
Lasi vēl: Aizbiedē veiksmi: kādas rotaļlietas nevajadzētu karināt eglītē, sagaidot 2025. gadu
Valsts ieņēmumu pieauguma aprēķinos iekļauta arī apņemšanās samazināt degvielas daudzumu, ar kādu transportlīdzekļi drīkstēs iebraukt no Krievijas un Baltkrievijas, kur degvielas cenas, pat ar vietējiem nodokļiem, ir ievērojami zemākas nekā Eiropas Savienībā.
Kopumā, akcīzes nodokļa celšanas un patēriņa samazinājuma rezultātā, valsts plāno iegūt papildu 33 miljonus eiro nākamgad, 62 miljonus eiro 2026. gadā, un vēl par septiņiem miljoniem eiro vairāk 2027. gadā, kad stāsies spēkā spēcīgāki degvielas sadārdzināšanas mehānismi.