Tomēr pēc pirmās dziesmas Pauls piedāvāja iespēju, un no tā brīža sākās intensīvs koncertu un mēģinājumu laiks, kas aizveda gan pa Latviju, gan visu Padomju Savienību.
Paralēli muzikālajiem panākumiem Viktora dzīvi piepildīja arī spēcīgas personīgās emocijas. Viņš piedzīvoja visu patieso mīlestības spēku, kas viņu pilnībā pārņēma — sajūta, ka bez mīļotā cilvēka nav iespējams dzīvot, kļuva par daļu no viņa būtības. Viņš uzskata, ka šāda mīlestība ir vienreizēja, un smaida par apgalvojumiem, ka tā varētu uzplaukt vēlākos gados.
Dziedātājs atzīst, ka vienmēr bijis paškritisks — viņam nepatīk klausīties savus ierakstus, jo vienmēr šķiet, ka varēja labāk. Tomēr viņš ir pateicīgs par iespēju mācīties no labākajiem pedagogiem, kas palīdzēja saglabāt balsi neskartu un attīstīt vokālās prasmes. Viktora stāsts ir par aizrautību, smagu darbu un dzīves mīlestību, kas viņu padarījusi par leģendu Latvijas mūzikas vēsturē.
Kad divi cilvēki cienījamā vecumā izvēlas būt kopā, tas bieži balstās ne tikai uz simpātijām, bet arī uz kopīgām interesēm. Tomēr rodas jautājums — vai tā ir īsta mīlestība, vai arī cilvēki vienkārši mēģina piepildīt vientulību? Dažkārt attiecībās var pazust patiesās jūtas, īpaši, ja viens no partneriem tās neizjūt tikpat spēcīgi kā otrs.
Nesen mans vīrs devās mūžībā. Izlasot viņa testamentu, vēl tagad nespēju atgūties
Neskatoties uz tuvinieku brīdinājumiem, Viktors apprecējās, ticot, ka saņems tādu pašu mīlestību, kādu pats sniedza. Sākumā viss šķita labi, bet pēc bērna piedzimšanas realitāte mainījās — laulātais cilvēks sāka attālināties, bieži nebija mājās, un attiecības vairs nebija glābjamas. Lai gan sākotnēji Viktors ļoti cieta un centās piedot, laika gaitā viņa jūtas izdzisa.
Sievas rīcība pakāpeniski iznīcināja mīlestību, un, kad pienāca šķiršanās, viņš saprata, ka vairs nav emocionāli piesaistīts. Meitu uzaudzināja sievas vecāki, bet Viktors pēc smagā dzīves posma spēja atgūt iekšējo brīvību un turpināt ceļu uz priekšu.
