Dzimums- neitrāls. Kā tas ir iespējams?

Rocko Gieselman izskatās kā parasts students Vermontas Universitātē, bet varbūt mazliet pievilcīgāks ar savu gaišo ādu, kura atgādina porcelānu.

Roko ir 21 gadu veca studente, kura mācās dzimumu zinātni. Viņa “atklāja savu kondīciju”, kad viņa mācījās vēl tikai 7 klasē. Viņa atzīst: “Mans partneris ir piedzimusi kā sieviete un ir visai sievišķīga. Lielākoties mani partneri ir bijuši sievišķīgas miesas būves un izskata.”

Arī Roko piedzima kā sieviete un ir, acīmredzami, sievišķīga, bet pati sevi dēvē nevis par sievieti, kurai patīk sievietes, bet gan par trešā dzimuma pārstāvi jeb transperonu. Viņa nepiedzīvo sajūtu, ka viņa ir nokļuvusi “nepareizajā” ķermenī. Bet jau, mazai esot, viņai nešķita piemērots termins “meitene” un “lesbiete”. “Ikreiz, kad kāds mani uzrunāja kā meitenīti vai vienkārši “viņu”, tas šķita nepareizi un prātā bija doma- ar ko gan šis cilvēks runā?”, Roko stāsta.

“Es pamēģināju būt arī zēns, tas ilga pāris mēnešus, jo tas arī nešķita man piemēroti un pareizi. Tajā laikā es saviem draugiem teicu, lai sauc mani par Emetu un es izskatījos kā vietējais repa kultūras pārstāvis,” ar smaidu Roko atceras.

Vermontā viņa sāka apmeklēt vietējo jauniešu centru, kurā visi bija ļoti atvērti par dzimumu diskusijām un dažādām situācijām. Tur Roko iepazinās ar jēdzienu “genderqueer”, kas ir termins, kas apzīmē kāda indivīda neiederēšanos vispārpieņemtajās dzimumu normās. Kad cilvēks nejūtas piederīgs nevienam dzimumam.

“Pirms tam man bija ļoti lielas grūtības izskaidrot kādam kā es jūtos, pat savā galvā tas radīja mudžekli, bet nu tas bija atrisinājies un es biju iemācījusies pavisam jaunu “valodu” kā aprakstīt savas jūtas,” Roko stāsta par savu ieguvumu jauniešu centrā.

“Tad es nomainīju savu meitenīgo pases vārdu, pret šo Roko. Mani draugi, pasniedzēji un koledžas studenti ir piekrituši, ka šāda veida cilvēkus nesauks par “viņiem” vai “viņām”, bet gan par “tiem”. Tas ir tāpēc, lai izvairītos no kāda dzimuma piedēvēšanas,” Roko skaidro situāciju koledžā.

Mūsdienās ir viegli apmaldīties lielajā informācijas daudzumā, sabiedrības gaidās un pieņemtajās normās. Cilvēkiem arvien grūtāk šķiet atrast savu identitāti un, laikam ejot, vēl jo vairāk atklājas jaunas cilvēka prāta un sajūtu šķautnes.

Avots: nytimes.com