Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAP) dati rāda, ka globālā jūras līmeņa celšanās temps ir vairāk nekā divkāršojies. 20. gadsimta lielākajā daļā tas bija 1,4 milimetri gadā, bet laika posmā no 2006. līdz 2015. gadam pieauga līdz 3,6 milimetriem gadā.
Pētījumi norāda, ka līdz 2100. gadam līdz pat 250 miljoniem cilvēku visos kontinentos varētu tieši saskarties ar jūras līmeņa celšanās sekām. Tas rada jautājumus: vai kāda valsts vai pilsēta varētu pilnībā izzust un vai šāda mēroga katastrofu var novērst?
Lasi arī: 7 pazīmes, ka jūsu kaķis ir jūsu radniecīgā dvēsele
Maldivu salas, kas sastāv no 1200 nelielām salām un kurās dzīvo apmēram 540 000 cilvēku, šobrīd ir valsts ar viszemāko vidējo augstumu virs jūras – tikai aptuveni 1 metrs. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, līdz 2100. gadam Maldivu salas varētu zaudēt līdz 77% no savas sauszemes platības.
Līdzīgā situācijā ir arī Kiribati Republika, kurā dzīvo aptuveni 120 000 iedzīvotāju. Patiesībā globālā jūras līmeņa celšanās, visticamāk, nopietni ietekmēs gandrīz katru no aptuveni 3 miljoniem Klusā okeāna salu iedzīvotāju.
Vairākas salas, kas agrāk piederēja Zālamana salām, jau ir pazudušas mūsu acu priekšā, un vēl sešas citas piedzīvo ievērojamu krasta līnijas atkāpšanos.
Laiks ir bīstams un mānīgs – Globa brīdināja par nepatikšanām 25. novembrī
Ķīnu jūras līmeņa izmaiņas ietekmēs visvairāk, jo aptuveni 43 miljoni cilvēku dzīvo bīs***ās piekrastes zonās. Bangladešā riskam ir pakļauti 32 miljoni cilvēku, un Indijā līdz 2100. gadam šī problēma skars 27 miljonus cilvēku.
Džakarta, kas ir viena no lielajām pilsētām, pašlaik tiek uzskatīta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam lielākā daļa pilsētas būs zem ūdens.
Pēc Pasaules ekonomikas foruma prognozēm, līdz 2100. gadam pilnībā zem ūdens varētu nogrimt arī Daka, Bangladešā (22,4 miljoni iedzīvotāju), Lagosa, Nigērijā (15,3 miljoni iedzīvotāju) un Bangkoka, Taizemē (9 miljoni iedzīvotāju).
Līdz 2050. gadam Amerikas Savienotās Valstis varētu saskarties ar nopietnām problēmām, jo pasaules jūras līmeņa celšanās ietekmēs daudzas pilsētas, kurās plašas teritorijas kļūs neapdzīvojamas.
NOAA dati liecina, ka “daudzās ASV piekrastes vietās plūdi notiek par 300 līdz 900 % biežāk nekā pirms 50 gadiem”, kas skaidri norāda uz jūras līmeņa paaugstināšanās nopietnību.
Pēc Climate Central pētījuma, līdz 2050. gadam vislielākās sekas jutīs Ņujorka, kur aptuveni pusmiljons cilvēku būs pakļauti riskam. Runājot par atsevišķiem štatiem, visvairāk plūdu riskam būs pakļautas 36 no 50 ASV pilsētām, kas atrodas Floridā.
Taču kā ir ar Latviju šajā situācijā? Vai arī mums draud plūdi? Lasot tālāk, mēs to noskaidrosim!
Meteorologs Toms Bricis naktī uz pirmdienu prognozē bīstamus un ļoti nepatīkamus laika apstākļus
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk