Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAP) dati rāda, ka globālā jūras līmeņa celšanās temps ir vairāk nekā divkāršojies. 20. gadsimta lielākajā daļā tas bija 1,4 milimetri gadā, bet laika posmā no 2006. līdz 2015. gadam pieauga līdz 3,6 milimetriem gadā.
Pētījumi norāda, ka līdz 2100. gadam līdz pat 250 miljoniem cilvēku visos kontinentos varētu tieši saskarties ar jūras līmeņa celšanās sekām. Tas rada jautājumus: vai kāda valsts vai pilsēta varētu pilnībā izzust un vai šāda mēroga katastrofu var novērst?
Lasi arī: 7 pazīmes, ka jūsu kaķis ir jūsu radniecīgā dvēsele
Maldivu salas, kas sastāv no 1200 nelielām salām un kurās dzīvo apmēram 540 000 cilvēku, šobrīd ir valsts ar viszemāko vidējo augstumu virs jūras – tikai aptuveni 1 metrs. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, līdz 2100. gadam Maldivu salas varētu zaudēt līdz 77% no savas sauszemes platības.
Līdzīgā situācijā ir arī Kiribati Republika, kurā dzīvo aptuveni 120 000 iedzīvotāju. Patiesībā globālā jūras līmeņa celšanās, visticamāk, nopietni ietekmēs gandrīz katru no aptuveni 3 miljoniem Klusā okeāna salu iedzīvotāju.
Vairākas salas, kas agrāk piederēja Zālamana salām, jau ir pazudušas mūsu acu priekšā, un vēl sešas citas piedzīvo ievērojamu krasta līnijas atkāpšanos.
Ķīnu jūras līmeņa izmaiņas ietekmēs visvairāk, jo aptuveni 43 miljoni cilvēku dzīvo bīs***ās piekrastes zonās. Bangladešā riskam ir pakļauti 32 miljoni cilvēku, un Indijā līdz 2100. gadam šī problēma skars 27 miljonus cilvēku.
Džakarta, kas ir viena no lielajām pilsētām, pašlaik tiek uzskatīta par visstraujāk grimstošo pilsētu pasaulē, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam lielākā daļa pilsētas būs zem ūdens.
Pēc Pasaules ekonomikas foruma prognozēm, līdz 2100. gadam pilnībā zem ūdens varētu nogrimt arī Daka, Bangladešā (22,4 miljoni iedzīvotāju), Lagosa, Nigērijā (15,3 miljoni iedzīvotāju) un Bangkoka, Taizemē (9 miljoni iedzīvotāju).
Līdz 2050. gadam Amerikas Savienotās Valstis varētu saskarties ar nopietnām problēmām, jo pasaules jūras līmeņa celšanās ietekmēs daudzas pilsētas, kurās plašas teritorijas kļūs neapdzīvojamas.
NOAA dati liecina, ka “daudzās ASV piekrastes vietās plūdi notiek par 300 līdz 900 % biežāk nekā pirms 50 gadiem”, kas skaidri norāda uz jūras līmeņa paaugstināšanās nopietnību.
Pēc Climate Central pētījuma, līdz 2050. gadam vislielākās sekas jutīs Ņujorka, kur aptuveni pusmiljons cilvēku būs pakļauti riskam. Runājot par atsevišķiem štatiem, visvairāk plūdu riskam būs pakļautas 36 no 50 ASV pilsētām, kas atrodas Floridā.
Taču kā ir ar Latviju šajā situācijā? Vai arī mums draud plūdi? Lasot tālāk, mēs to noskaidrosim!
Latvijā laiku pa laikam notiek nopietni plūdi, kas var izraisīt ievērojamus materiālos zaudējumus un ikdienas dzīvē traucējumus. Parasti plūdi notiek pavasarī, kad sniegs kūst un upēs ūdens līmenis strauji paaugstinās, bet tie var rasties arī pēc ilgstošiem vai intensīviem lietus periodiem, kad zeme nespēj absorbēt lieko ūdeni.
Dažos reģionos ir īpaši augsts plūdu risks, piemēram, Daugavas, Gaujas un Lielupes krastos, kur ūdens līmeņa pieaugums var izraisīt plašus applūšanas gadījumus.
Latvijā ir pieredzēti vairāki nozīmīgi plūdi vēsturiski, piemēram, 2013. gada pavasarī, kad Daugavas un Lielupes krastos notika plašas teritoriju applūšanas, kas radīja lielus postījumus gan infrastruktūrai, gan lauksaimniecības platībām.
Bieži vien plūdu seku novēršana prasa ievērojamus resursus un ilgu laiku, jo tiek bojātas ceļu infrastruktūra, tilti un ēkas. Lai mazinātu plūdu risku, tiek veikti dažādi preventīvie pasākumi, piemēram, upju regulēšana, dambju būvniecība un ūdensnoteku attīrīšana.
Lai arī tiek veikti šie pasākumi, dabas stihiju ietekme vienmēr pastāv, un plūdi turpina būt būtisks dabas apdraudējums Latvijā.
Klimata pārmaiņu dēļ ir gaidāms, ka ekstremālu laikapstākļu, tostarp plūdu, biežums un intensitāte varētu pieaugt, līdz ar to nākamajos gados var būt nepieciešama palielināta uzmanība un ieguldījumi plūdu riska mazināšanā un pārvaldībā.
Turpinot paaugstināties jūras līmenim, pastāv risks, ka Latvija varētu piedzīvot applūšanu, it īpaši piekrastes apgabalos. Šie apgabali ir īpaši jutīgi šim draudam, jo jūras līmeņa celšanās var izraisīt piekrastes plūdus ar biežākām un intensīvākām parādībām.
Kad jūras līmenis aug, tas var palielināt erozijas draudus piekrastes zonās, kas potenciāli apdraud dabas rezervātus, lauksaimniecības platības un cilvēku apdzīvotās teritorijas.
Ūdens infiltrācija sāļūdens sistēmās var novedot pie gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanās un sarežģīt lauksaimniecības un dzeramā ūdens piegādi. Turklāt, augsts jūras līmenis vētru laikā var pastiprināt vētru radīto sekas, izraisot plašākus plūdus un lielākus postījumus. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šis risks ir ievērojami mazāks nekā citām pieminētajām valstīm, tādēļ nav nepieciešams šim jautājumam pievērst pārmērīgu uzmanību.