Ekstrēmi laikapstākļi nākamajos 20 gados ietekmēs 70% cilvēces; kas sagaida Austrumeiropu, tostarp Latviju

Gandrīz trīs no četriem cilvēkiem nākamo divdesmit gadu laikā saskarsies ar ekstrēmām laikapstākļu izmaiņām, liecina jauna pētījuma prognozes. Labākajā gadījumā mēs lēšam, ka izmaiņas skars 1,5 miljardus cilvēku.

Fiziķis Bjērns Samsets no Starptautiskā klimata pētniecības centra (CICERO) Norvēģijā.

Tik zemu aplēsi var sasniegt tikai tad, ja krasi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas vēl nav noticis. Pretējā gadījumā, saskaņā ar klimata zinātnieka Kārlija Ilesa un kolēģu veikto modelēšanu, ja cilvēce turpinās iesākto kursu, šīs pārmaiņas skars 70 % pasaules iedzīvotāju.

Viņu veiktā modelēšana arī liecina, ka liela daļa no tā, kas sagaida Zemes iedzīvotājus, jau ir iezīmēta. Vienīgais veids, kā tikt galā, ir sagatavoties situācijai, kad jau tuvākajās desmitgadēs ir daudz lielāka bezprecedenta ekstrēmu notikumu varbūtība.

 

Eiropas Klimata dienesta Copernicus dati liecina, ka šogad uz Zemes bija līdz šim karstākā ziemeļu puslodes vasara. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts tikai pagājušajā gadā. Arī dienvidu puslodē piedzīvota līdz šim siltākā ziema.

Lasi vēl: Māsas smalkā ballīte Mežaparka kafejnīcā līdz galām parādīja patieso situāciju ģimenē; Par notikušo radi vēl tagad runā ar nopūtu

Globālās temperatūras paaugstināšanās ir izraisījusi postošus ugunsgrēkus, plūdus, vētras un sausumu, kas iznīcina ražu un izraisa arvien plašāku badu, radot labvēlīgus apstākļus jaunām kaitēm.

Tāpat kā cilvēki, kas dzīvo bīstamā zonā pastāvīgu triecienu un dārdēšanas laikā, mēs kļūstam kurli pret to, kam vajadzētu būt trauksmes zvaniem, reaģējot uz jaunajiem Copernicus datiem.

Ilesa un viņa komandas veiktā modelēšana liecina, ka turpmākās ekstrēmās laikapstākļu izmaiņas notiks vēl straujāk, nekā līdz šim novērots. Tas rada iespēju, ka secīgi vai pat vienlaikus varētu tikt novērotas vēl bīstamākas ekstrēmās temperatūras, nokrišņu un vēju izmaiņas.

Piemēram, sauso zibeņu skaita pieaugums apvienojumā ar sausākiem apstākļiem izraisa biežākus un intensīvākus meža ugunsgrēkus visā pasaulē. Savukārt 2022. gadā karstuma vilnim Pakistānā uzreiz sekoja plūdi, kas skāra miljoniem cilvēku.

Šķiet, ka sabiedrība ir īpaši neaizsargāta pret ekstrēmu notikumu augstiem pārmaiņu tempiem, jo īpaši, ja vienlaikus pastiprinās vairāki apdraudējumi.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment