Ekstrēmi laikapstākļi nākamajos 20 gados ietekmēs 70% cilvēces; kas sagaida Austrumeiropu, tostarp Latviju

Karstuma viļņi var izraisīt karstuma stresu un paaugstinātu gan cilvēku, gan mājlopu esamību, stresu ekosistēmās, samazinātas ražas, grūtības elektrostaciju dzesēšanā un transporta traucējumus.

Tāpat ekstremāli nokrišņi var izraisīt plūdus un nodarīt kaitējumu apdzīvotām vietām, infrastruktūrai, kultūraugiem un ekosistēmām, kā arī palielināt eroziju un pasliktināt ūdens kvalitāti. Pie pašreizējiem augstajiem emisiju līmeņiem tropu un subtropu reģioni, kur dzīvo visvairāk cilvēku, saskarsies ar vissmagākajām laikapstākļu ekstremālām pārmaiņām.

Mēs koncentrējāmies uz reģionālajām pārmaiņām, jo tās ir nozīmīgākas cilvēkiem un ekosistēmām salīdzinājumā ar globālajiem vidējiem rādītājiem, un noteicām reģionus, kuros tuvākajās desmitgadēs gaidāmas būtiskas izmaiņas vienā vai vairākās ekstrēmās situācijās.

Ievērojami samazinot emisijas, mēs varam mazināt dažas no šīm ietekmēm, taču dažos reģionos tas radīs arī nopietnākas problēmas.

Lai gan gaisa attīrīšana ir ļoti svarīga veselībai, gaisa piesārņojums arī maskē dažas globālās sasilšanas sekas. Tagad nepieciešamā attīrīšana varētu apvienoties ar globālo sasilšanu, kas turpmākajās desmitgadēs radīs ļoti spēcīgas ekstrēmu apstākļu izmaiņas.

 

Straujā gaisa piesārņojuma attīrīšana, galvenokārt virs Āzijas, izraisa paātrinātu līdztekus notiekošo ekstrēmās sasilšanas pieaugumu un ietekmē Āzijas vasaras musonu. Taču bezdarbība nozīmē, ka šie pasliktinātie ekstrēmi laikapstākļi jau tuvākajā nākotnē, visticamāk, skars lielāko daļu iedzīvotāju.

Lasi vēl: Sāku to pievienot maltai gaļai, tagad kotletes ir 5 reizes garšīgākas

Šie secinājumi uzsver nepieciešamību gan turpmāk mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, gan pielāgoties iespējamām bezprecedenta pārmaiņām nākamo 20 gadu laikā, pat pie scenārija ar zemām emisijām.

Agrāk veiktā pētījumā tika konstatēts, ka globālā sasilšana varētu pārvērst tundru no oglekļa piesaistītāja par oglekļa avotu, tādējādi saasinot klimata pārmaiņas. Pētījumā uzsvērta nepieciešamība pēc detalizētiem klimata modeļiem un turpmākiem pētījumiem par ekosistēmu reakcijas ģeogrāfiskajām un laika atšķirībām.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment