Un tagad viņi jau ir šeit. Mēs pārklājām tos ar konstrukciju, jo esam noraizējušies. Ko darīt, ja vistas ienāks un noplēsīs manus krūmus. Man ir bijusi tāda bēdīga pieredze.
Un tagad man uz palodzes aug un pieņemas spēkā vēl deviņi “Guminar” šķirnes stādi. No desmit sēklām deviņas ir izaugušas. Bet varbūt pēdējais atnāks pie prāta un parādīs lapiņu. Kamēr es rakstīju šo rakstu, izauga arī pēdējais.
Tātad, rezumējot:
– dārzeņu dārzā iestādītas šķirnes Hermanis un Drosme. Kopumā dārzeņu dārzā tagad aug 20 stādi plus tiks iestādīti vēl desmit.
Zem vīnogulājiem aug četri gurķi.
Un tagad par galveno. Es šķirstīju vecās avīzes un atradu ļoti noderīgu padomu par gurķu audzēšanu. Un to es paņēmu uz savu “cūciņu krājkasīti”.
Izrādās, gurķi ir viena no kaprīzākajām dārzeņu kultūrām. Bet arī vispopulārākā. Turklāt hibrīdi uzvar salīdzinājumā ar šķirnēm. Tie ir mazāk prasīgi pret apstākļiem.
Un šeit ir padoms:
– uz trim litriem ūdens jāpievieno 2 ēd.k. koksnes pelnu un jālaista zem saknēm. Vēlams to darīt reizi desmit līdz piecpadsmit dienās.
Un sli***u profilaksei, lūk, kas jums jādara.
16 litriem ūdens pievienojiet vienu litru piena, vienu tējkaroti joda un sarīvējiet 30 gramus veļas ziepju.
Visu labi samaisiet un, tiklīdz ziepes izšķīst, varat izsmidzināt.
Šis šķīdums pasargā mūsu iecienītos gurķus no daudzām slim***m. Un palielina ražu.
Es pajautāju saviem dārzkopjiem, un izrādījās, ka šīs metodes ir senas un dažas no tām tiek veiksmīgi izmantotas. Un galvenais ir tas, ka nav nekādas “ķīmijas”. Mums tā nepatīk, un viss.
Un pats galvenais, ka gurķus stādīsim tikai uz stādiem, lai neviens tos mazus neēd.
Lasi vēl: Vairs nevāru kartupeļus salātiem: ieraudzīju noslēpumu, ko izmanto restorānā, lai būtu garšīgāk un tagad daru tāpat
Un tā vienu gadu mani gurķi uzbruka ar lielisku ražu.