Dāvinot naudu, cilvēks cenšas paveikt kaut ko labu. Lai arī šī rīcība ir brīvprātīga, viņš tomēr cer uz pateicību. Tas ir īpaši svarīgi, ja viņš sniedz atbalstu mīļotajam, kuru redz reti, un nav saņēmis apstiprinājumu par savu nozīmīgumu. Pateicība šajā gadījumā kalpotu kā apliecinājums, ka mazdēls uzskata dāvanu par vērtīgu, kas savukārt norāda uz dāvinātāja nozīmīgumu.
Nav zināms, vai mazdēls vienkārši aizmirsa, ir pārāk aizņemts vai vienkārši nevīžīgs. Vecmāmiņai būtu labāk piezvanīt, apjautāties, kā viņam klājas, vai nauda ir saņemta un vai viņš par to kaut ko jau ir iegādājies.
Varbūt viņai pašai jāsper pirmais solis, lai atgādinātu par attiecību nozīmi un atjaunotu to kādreizējo siltumu. Ja mazdēls nevēlas komunicēt, varbūt ir vērts pārdomāt, vai turpmākā palīdzība tiešām ir nepieciešama.
100 eiro mūsdienu studentam ir ievērojama summa. Tajā dzīves posmā, kad vēl tikai apgūsti, kā nopelnīt, jebkura palīdzība ir īpaši vērtīga. Tāpēc mazdēls noteikti izjūt šo atbalstu un viņam būtu par ko pateikties vecmāmiņai.
Ir vērts atcerēties studiju gadus, kad prāts bija pilns ar idejām, plāniem un jaunām interesēm. Tajā laikā gribas izzināt pasauli, apgūt ko jaunu, un doma par zvanu vecākiem, krustmātei, vecmāmiņai vai vectēvam nereti izgaist starp aizraujošiem notikumiem. Tāpēc labāk pašai piezvanīt pirmajai.