Kā tas mani reiz izglāba
Kādu dienu atgriezos pēc divu nedēļu atvaļinājuma un ieraudzīju, ka mačs ir pazudis. Iekšpusē bija tikai reklāmas atkritumi. Nākamajā dienā pie manām durvīm piezvanīja “darbinieks”. Viņš man rādīja dokumentus, it kā viņš nebūtu mājokļu un komunālo pakalpojumu darbinieks, bet gan izmeklētājs.
Es, protams, viņu nelaidu iekšā, un, aprunājos ar kaimiņiem, uzzināju, ka arī daudziem no viņiem pie durvīm klauvējuši dīvaini “speciālisti”. Mēs izsaucām policiju, un, kā izrādījās, kaimiņu mājā jau bija notikušas zādzības pēc tāda paša scenārija.
Saskaņošanas metode tika izmantota padomju laikos, kad vēstules bija galvenā saikne starp cilvēkiem. Toreiz sērkociņus vai papīra gabaliņus atstāja ne tikai pastkastītēs, bet arī durvju ailēs, lai noskaidrotu, vai kāds nav iegājis dzīvoklī, kamēr saimnieki ir darbā.
Lasi vēl: Farmaceite man paskaidroja, kāpēc patiesībā aptiekā nevar un nevajag teikt “paldies”
Es, protams, neesmu paranoiķis, taču vienmēr ir patīkami zināt, ka mana pastkastīte nav pārvērtusies par slepenu ielu.
