Latvijā sastopami ir brūnie lāči un tie tiek uzskatīti par lielākajiem plēsējiem. Pieaudzis tēviņš var sasniegt pat līdz 350 kg svaru, bet mātītes ir nedaudz mazākas – to svars var būt līdz 200 kg. Visi lāči prot nostāties uz pakaļējām ķepām un izslieties stāvus – tādā gadījumā lāča augums var pārsniegt pat 2,5 metrus.
Brūnie lāči ir visēdāji un viņu uzturs ir diezgan daudzveidīgs. Viņi pārtiek no mežā atrodamām ogām, tie ēd arī dažādus augus un saknes, un, protams, arī zivis un gaļu. Brūnie lāči spēj noķert zivis, īpaši vasaras mēnešos, kad upēs un ezeros ir pieejamas zivis. Taču tie arī medī lielākus dzīvniekus, piemēram, stirnas.
Brūnie lāči ir vientuļnieki, izņemot pārošanās periodu, un kad mazuļi dzīvo kopā ar savām mātēm. Lielākoties šie dzīvnieki ir izteikti teritoriāli un ļoti cenšas izvairīties no cilvēkiem. Normālā situācijā mežā satiktam lācim no cilvēka vajadzētu baidīties.
Tomēr jāņem vērā, ka, ja patiešām kādreiz mežā gadās satikt lāci, nekādā gadījumā nedrīkst skriet, cenšoties no lāča bēgt vai uzvesties kā citādi izaicinoši. Jācenšas saglabāt miers un lēnām jāatkāpjas.
Aleksandra Sedas purvā bija izlicis kameras, un šķiet, ka viens no lāčiem to arī pamanīja – kaut kas jauns un interesants. Vēlāk pie sava ieraksta Aleksandrs paskaidroja, ka kamera “fokusējās”, taisot nelielus klikšķus, kas lāci izbiedēja un tas uzreiz devās prom.
Skaties video – divi lāči aposta kameru Sedas purvā, kas atrodas Valmieras/ Valkas novadā:
